IN Praise and
Worship of Primordial Energy and Material Prosperity PART III
Durgaa Suktam
[This is a prayer to the fire God Agni occurring in the Maha Narayana
Upanishad. Durga is used here as a word for Difficult problems in almost all
the stanzas. The salutation to Durga is given only in the second stanza. (But
many people consider this as prayer to goddess Durga for removing all obstacles
and evils.) I have relied on the translation of Maha Narayana Upanishad by Swami Vimalanda for making this translation.]
Jatavedase sunavama soma marathee yatho nidhahadhi veda,
Sa na parshadathi durgani viswa naaveva sindhum durithathyagni || 1 ||
Our oblations of Soma to the fire god,
May he, the all knowing one destroy all those who do not like us,
May that divine fire lead us out of all perils,
Like a captain takes his boat across the sea,
And also save us from all wrongs.
Thaam agni varnaam thapasa jwalanthim vairochanim karma phaleshu jushtam,
Durgam devim saranamaham prapadhye, sutharasi tharase nama. || 2 ||
I take refuge in the divine mother Durga*,
Who shines like a fire due to her penances,
Who resides in actions and their fruits and makes them effective,
And I salute her who helps us cross our difficulties.
* It could be translated as Mother of difficulties also
Agne thwam paaraya navyo asmaan swasthibhirathi durgani viswa,
Pushscha prithwi bahula na urvee bhava thokaaya thanayaya shamyoh. || 3 ||
Oh God of fire, you are worthy of praise,
For by novel methods you help us cross,
The difficulties and make us happy,
May our land in this earth become extensive,
May the land for growing crops become large,
And be pleased to join our children and,
Their children with joy and happiness.
Vishvaani no durghaa jathaveda sindhunaa nava durithathi parshi,
Agne athrivan manasaa grina no asmakam bodhayithwa thanoo naam. || 4 ||
Oh Jatha Vedas who is the destroyer of all sins,
Make us cross all our troubles like a boat,
Which takes us to the other shore without problems,
Oh Fire, protect us like the sage Athri, who would take care of us,
Mindful of our safety and our happiness.
Prithana jitham saha mana mugram agnim huvema paramath sadhasthath,
Sa na parshadathi durgani viswa kshamaddhevo athi durithatyagni || 5 ||
We invoke the fierce Fire God who is the leader of us all.
And who is the killer of all our enemies from the highest place,
To take us across all difficulties and all that is perishable and protect us.
Prathnoshika meedyo adhvareshu sanacha hota navyascha sadhsi,
Swacha agne piprayaswa asmabhyam cha soubhahya maya jaswa. || 6 ||
Oh Fire God, you are praised during sacrifices,
And always increase our happiness, and exist as sacrifices,
Which are olden and those which are new,
Please make us, who are only yourself, happy,
And grant us good fortune from all our sides.
Gobhir jushta mayujo nishithktham thavendra vishnor anusancharema,
Naa kasya prushtam abhisamvasaano vaishnavim loka iha madhayantham || 7 ||
Oh Lord, you are not connected with sin and sorrow,
Permit us to always serve you who pervades all wealth,
May the Gods who live in the highest region make me,
Who adores Vishnu, delighted and happy and grant my wishes.
Sa na parshadathi durgani viswa naaveva sindhum durithathyagni || 1 ||
Our oblations of Soma to the fire god,
May he, the all knowing one destroy all those who do not like us,
May that divine fire lead us out of all perils,
Like a captain takes his boat across the sea,
And also save us from all wrongs.
Thaam agni varnaam thapasa jwalanthim vairochanim karma phaleshu jushtam,
Durgam devim saranamaham prapadhye, sutharasi tharase nama. || 2 ||
I take refuge in the divine mother Durga*,
Who shines like a fire due to her penances,
Who resides in actions and their fruits and makes them effective,
And I salute her who helps us cross our difficulties.
* It could be translated as Mother of difficulties also
Agne thwam paaraya navyo asmaan swasthibhirathi durgani viswa,
Pushscha prithwi bahula na urvee bhava thokaaya thanayaya shamyoh. || 3 ||
Oh God of fire, you are worthy of praise,
For by novel methods you help us cross,
The difficulties and make us happy,
May our land in this earth become extensive,
May the land for growing crops become large,
And be pleased to join our children and,
Their children with joy and happiness.
Vishvaani no durghaa jathaveda sindhunaa nava durithathi parshi,
Agne athrivan manasaa grina no asmakam bodhayithwa thanoo naam. || 4 ||
Oh Jatha Vedas who is the destroyer of all sins,
Make us cross all our troubles like a boat,
Which takes us to the other shore without problems,
Oh Fire, protect us like the sage Athri, who would take care of us,
Mindful of our safety and our happiness.
Prithana jitham saha mana mugram agnim huvema paramath sadhasthath,
Sa na parshadathi durgani viswa kshamaddhevo athi durithatyagni || 5 ||
We invoke the fierce Fire God who is the leader of us all.
And who is the killer of all our enemies from the highest place,
To take us across all difficulties and all that is perishable and protect us.
Prathnoshika meedyo adhvareshu sanacha hota navyascha sadhsi,
Swacha agne piprayaswa asmabhyam cha soubhahya maya jaswa. || 6 ||
Oh Fire God, you are praised during sacrifices,
And always increase our happiness, and exist as sacrifices,
Which are olden and those which are new,
Please make us, who are only yourself, happy,
And grant us good fortune from all our sides.
Gobhir jushta mayujo nishithktham thavendra vishnor anusancharema,
Naa kasya prushtam abhisamvasaano vaishnavim loka iha madhayantham || 7 ||
Oh Lord, you are not connected with sin and sorrow,
Permit us to always serve you who pervades all wealth,
May the Gods who live in the highest region make me,
Who adores Vishnu, delighted and happy and grant my wishes.
[From Maha Narayana Upanishad]
Translated by P. R. Ramachander
Translated by P. R. Ramachander
Devi
Mahatmya Stotra Ashtakam with English Translation
(The fountain of prayer to the Goddess)
1.
Jayanthi mangala kali bhadrakali kapalini |
Durga kshama shiva dhathri swaha swadha namosthuth e ||
Durga kshama shiva dhathri swaha swadha namosthuth e ||
Salutations
to you who is Jayanthi, Mangala, Kali, Bhadrakali, Kapalini, Shiva, Dhathri,
Swaha and Swadha.
2.
Madhukaidabha vidhravi, vidhathru varadhe nama |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey
goddess who killed Madhu and Kaidabha and who gave boons to Brahma, give me
looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
3.
Mahishasura nirnasa vidhathri varade nama,
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi
Hey Goddess who killed Mahishasura and
who gave boons,. give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my
enemies.
4.
Vandidhamgriyuge, devi, devi sowbhagya dhayin I |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess who has feet which is
worshipped by Gods like Brahma and Goddess who gives all luck, give me looks.
Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
5.
Raktha Bheeja Vadhe, devi, Chanda Munda Vinasini |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi. ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi. ||
Hey
Goddess who killed Raktha Bheeja, Hey Goddess who killed Chanda and Munda, give
me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
6.
Achinthya roopa Charithe, Sarva Shathru vinasini |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess who has unbelievable looks
and history, Hey Goddess who kills all enemies totally, give me looks. Give me
victory, give me fame and destroy my enemies.
7.
Nathebhya Sarvadha bhakthya chandike pranathayame |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey
Goddess for all those who salute you and
me who salutes you now, give me looks. Give me victory, give me fame and
destroy my enemies.
8.
Sthuvadbhyo bakthi poorvam thwam chandike Vyadhi nasini |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey
Goddess! who cures all diseases to those who sing your praise with devotion,
give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
9.
Chandike sathatham ye twamarchanyantheeha bhakthithan |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey
Goddess Chandika, to all those who worship you with devotion, give me looks.
Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
10.
Dehi sowbhagyam arogyam, dehi devi param sukham |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey
Goddess give me health and good luck and also that happiness which is eternal,
give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
11.
Videhi dwishatham nasam, videhi bala muchagai |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi. ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi. ||
Hey
Goddess! destroy all my enemies, give me great strength, give me looks. Give me
victory, give me fame and destroy my enemies.
12.
Videhi devi kalyanam videhi vipulam sriyam |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey
Goddess give me all well-meaning things, give me great wealth, give me looks.
Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
13.
Vidhyavantham yasasvantham lakshmivantham janam kuru |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey
Goddess make your devotees with education, fame and wealthy, give me looks.
Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
14.
Prachanda daithya darpagne, Chandike pranathaya me |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi||
Hey
Chandike, who destroyed the pride of the very heroic Rakshasas, give me looks.
Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
15.
Chathurbhuje, chathur vakthra samsthuthe, parameswari |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey
Goddess, who has four hands, who is praised by Lord Brahma himself, Give me
looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
16.
Krishnena samsthuthe devi, saswad bakthya thwam ambike |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey
Goddess who was praised by Lord Krishna similarly, give me looks. Give me
victory, give me fame and destroy my enemies.
17.
Himachala sutha nadha poojithe parameswari |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey
Goddess, who is being worshipped by Lord Shiva, Give me looks. Give me victory,
give me fame and destroy my enemies.
18.
Sura sura sirorathna nigrushta charanembike
|
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess, who has a feet before
which asuras (not divines) and devas Dicvines) fall, give me looks. Give me
victory, give me fame and destroy my enemies.
19.
Indrani pathi sad bhava poojithe parameswari
|
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi. ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi. ||
Hey Goddess who is being worshipped by
the husband of Indrani with devotion, give me looks. Give me victory, give me
fame and destroy my enemies.
20.
Devi, prachanda dhor dhanda daithya darpa vinasini |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey
goddess, who destoryed the ego of the great Asuras having huge arms and
weapons, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
21.
Devi bakthajanodhama dathanandodhaye ambike|
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi. ||
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi. ||
Hey
Goddess, who gives salvation to your devotees, give me looks. Give me victory,
give me fame and destroy my enemies.
22.
Patneem manoramam dehi, mano vruthanu sareenim |
Tharinim durga samsara sagarasya kuloth bhavam ||
Tharinim durga samsara sagarasya kuloth bhavam ||
Hey
Godde, give me a very pretty wife, who would obey my mind, who would help me
cross this unfathomable sea of material life and who will make my mind happy.
23.
Idham sthothram padithwa thu Maha sthothram paden nara |
Sa thu saptha sathi samkhya vara mapnodhi sampadham ||
Sa thu saptha sathi samkhya vara mapnodhi sampadham ||
A
man who reads this prayer and then reads Devi Mahatmya would get great material
and spiritual wealth.
Durgaa-Dvaatrimsan
-Naama-Maalaa
People pay their obeisance to
Durga singing her glory in Gayatree meter called Durga Gayatree thus:
Kaatyaayanaaya
vidmahe kanyakumaari dheemahi tannoe
Durgihi prachoedayaat ||
We meditate upon Durga who
belongs to Kaatyaayan Gotra, and who is the resplendent maiden. May that Durga
prompt us (in all our deeds and thoughts).
They also started praising her with
32 choice names as follows:
DURGA-DVAATRIMSAN-NAAMA-MAALAA
Durgaa
Durgaartir-samanee
Durgaa-padvi-nivaarinee |
Durgamac-chedinee
Durgasadhinee Durga-naasinee ||
Durgata-uddhaarinee Durga-nihantree
Durgam-aapahaa |
Durgama-jnaanadaa Durga-daityaloka- davaanalaa ||
Durgamaa Durgamaalokaa Durgam–aatma-svaroopinee |
Durga-maarga-pradaa Durgama-vidyaa Durgamaasritaa ||
Durgama-jnaana-samsthaanaa Durgaa-madhyaana–bhaasinee |
Durga-mohaa Durgamagaa Durgam-aartha-svaroopinee ||
Durgama-asura-samhantree Durgama-ayudha-dhaarinee |
Durgama-angee Durgmataa Durgamyaa Durgameswaree ||
Durga-bheemaa Durga-bhaamaa Durgabhaa Durgadaarinee |
Naamaavalim- imam yastu Durgaaya mama maanavah ||
Pathet
sarvabhayaan-muktoe bhavishyati na
samsayah ||
--From Durgaa-sapta-satee
Saptaslokee Durgaa
Jnaaninaamapi
chetaamci devee bhagavatee hi saa /
Balaadaakrishya
Mohaaya mahaamaayaa prayachchhati // 1 ||
Devi who is known as Mahaamaaya
attracts the attention of all forcibly including the learned ones, and casts
her spell on them into the deep waters of desire, affection and attachment.
Durge
smritaa harasi bheetamashesha -jantoh swastthaih matimateeva subhaam dadaaci
Daaridrya
duhkha bhayahaarini kaa tvadanyaa sarvoepakaarakaranaaya sadaardrichittaa // 2
||
Durga relieves the fear of all who are in trouble when they think of her; grants intellect and all good things on thinking of her for those who are not in trouble. She relieves miseries, fear and poverty. She is ever kind hearted, taking care of everyone’s welfare.
Durga relieves the fear of all who are in trouble when they think of her; grants intellect and all good things on thinking of her for those who are not in trouble. She relieves miseries, fear and poverty. She is ever kind hearted, taking care of everyone’s welfare.
Sarvamangala
maangalye sive sarvaartha-sadhike /
Saranye
tryambake gauri naaraayani namostu te //
3 ||
She converts every affliction
into pleasure; she is embodiment of auspiciousness, fulfilling every need. I
pay my obeisance to one in whom I can take refuge, one who is addressed as
Gauri, Tryambike and Narayani.
Saranaagata-deenaarta-paritraana-paraayane /
Sarvasyaartihare devi narayani namostu te // 4 ||
She is ever eager to help the poor,
sad people and relieves everyone’s pain who takes refuge in her; my obeisance to Narayani.
Sarvasvaroope
sarvesay sarvasaktisamanvite /
Bhayebhyastraahi
noe devi durge devi namostu te // 5 ||
Oh! All pervading, master of all,
omnipotent Devi, save me from all fears. My obeisance to you, Goddess Durge!
Rogaa-naseshaan-apahamci
tushtaa rushtaa tu kaamaan sakalaa-nabheeshtaan /
Tva-maasritaanaam
na vipannaraanaam tvamaasritaa hyaasrayataam prayaanti // 6 ||
She relieves all diseases when
pleased, and takes away all desired things when not pleased. The men under her
protection do not remain poor, but they get the power to give shelter to others
who are needy.
Sarvabaadhaa-prasamanam
trailokasya-akhileswari /
Evameva tvayaa kaarya-masmad-vairi-vinaasanam // 7 ||
Oh Devi! Please put an end to all
obstacles that come in my way of happiness; Oh! The ruler of three worlds
(heaven, earth and nether-worlds), make it your main task to destroy all my
enemies.
Introducing Bhavani sahasranama……..
For your celebration of Sharada Navaratri, Muralidharan Iyengar from Singapore is delighted to share a rare Sahasranama on
Goddess Shakti titled Bhavani
Sahasranama from Rudra Yamalam. The sanctity of this Sahasranama can be
understood by the very elaborate Phalashruti running into several pages.
Apparently Sri Kanchi Paramacharya
used to recommend chanting this Sahasranama for begetting auspiciousness in
one's life - especially girls who are seeking suitable grooms.
Though Goddess Shakti is
worshipped in innumerable forms, Navaratri worships her in three forms Durga,
Lakshmi and Sarasvati but in 9 different Durga forms (one each day). In Durga Saptashati, Goddess Devi herself corroborates the
oneness of all her forms when Shumbhasura
accuses Goddess Devi of fighting with Asuras with the help of others and She
herself is not capable of defeating them (Devi Mahatmyam, Chapter
10, Shlokas 3-5)
Shumbha -
anyAsAM balamAshritya yud.dhyase
yAtimAinI || 547 ||
devyuvAca -
ekaivA.haM jagatyatra dvitIyA kA mamAparA
| pashyaitA duShTamayye vishantyo madvibhUtayaH ||
(Meaning : In this universe, I am the only who is present. What is
there beyond me? O Fool! All these (forms such as Brahmani, Kaumari,
Maheshvari, etc.) are all my manifestations and you will now see them merging
back in me).
Now let us see how the same concept is expounded
in a Narada Pancharatra, which
is one of important Vaishnavite Agamas.
In Ratri 1, Chatper 12, Goddess Parvati
prays Lord Krishna as below
(Shlokas 55 - 64) :
PArvatyuvAca
-
Tava
vaxasi rAdha.ahaM rAse vRRindAvane vane | mahalaxmIshca vaikuNThe pAda
padmArcane ratA || 55 ||
shvetadvIpe
sindhukanyA viShNorasi bhUtale | brahmaloke ca brahmANI vedamAtA ca bharati. ||
56 ||
tatpashcA
daxa-kanyAhamadhunA pArvatI hare | tavAGYayA harakoreDe tvad Bhakta prati
janmani || 58 ||
Narayana-priyA
shashvat tena nArAyaNI shrutau | viShNorahaM parAshaktir viShNumAyA ca
vaishnavi || 59 ||
Ananta-koTi
brahmANDaM mayA sammohitaM sadA | viduShAM rasanAgre ca pratyaxaM hi Sarasvati
|| 60 ||
(Meaning : In your heart I am Radha and I was
with you in Vrindavana. I accompany you as Lakshmi in Vaikuntha and I perform
archana to your Lotus feet. In the earth I am Sindhu Kanya | I am Brahmani,
Vedamata and Bharati in Brahma loka | Now I am Parvati, daughter of Daksha and
consort of Shankara. I worship you in every manifestation of mine. I am
Vishnumaya and Vaishnavi ...")
Actually Lord
Narayana conveys the same in Gayatri Stotram in Devi Bhagavatam
("Adishakte jaganmAtar bhaktAnugraha kAriNI ...")
and explains how the same Shakti is manifested in different forms in different
abodes.
So there is no surprise
Navaratri prays to Goddess Shakti in 3 different forms. By virtue of this, the
right place for all the time-killers such as supposed disparity among Trinity
is Rubbish bin. (By the way, in the imaginary fight between Vishnu and Shiva,
poor Brahma is always given a raw deal!)
In Vishnu stutis,Siva is praised as sha~Nkara-priya-mitrAya namaH (Ranganatha
Ashtottaram, Venkatesha Ashtottaram, etc.) and Shiva is
praised as Vishnu-kalatrAya
namaH/Vishnu-vallabhAya namaH. .
I personally think
fanaticism has no place in Sanatana Dharma nor is it a measure of
intensity of one's Bhakti. If at all, it is perhaps a measure of the intensity
one's psychological/mental disorder (eccentricity)!
May We Pray to Goddess
Durga who is also Lakshmi and Sarasvati during this Navaratri!
Sri
Bhavani Sahasranama Stotram – Sri Rudra Yamalam
The following is a rare Saharanamam (1008 names) of Goddess Bhavani
from Sri Rudra Yamala Tantram as told by Lord Shiva to Lord Nandi.
The Phalashruti is very elaborate running to several pages.
In summary the following benefits are said to accure to the one who chants
this Sahasranama with devotion:
·
Relief from all sins, sorrows, diseases, inauspiciousness, planetary
afflictions,
afflictions from evil spirits, etc.
·
Accrual of wealth, grains, lustre, comforts, fame, auspicious events,
progeny, clan,
spouse, etc.
·
Chanting this Sahasranama 10 times a day bestows divine vision of Sri Bhavani in
dreams. Chanting this 1000 times
bestows Siddhi of this Sahasranama.
Srīgaṇeśāya namaḥ |
śaṅkha triśūla śara-cāpa-karāṁ trinetrāṁ
tigmetarāṁśu-kalayā vilasat
kirīṭām |
siṁha-sthitāṁ asura-siddha-nutāṁ ca durgāṁ
durgānibhāṁ durita-duḥkha-harāṁ namāmi || 1
||
akula-kula-bhadantī cakra-madhye-sphurantī
madhura-madhu-pibantī kaṇṭakān-bhakṣayantī |
duritaṁ-aparahantī sādhakān-poṣayantī
jayati jagati devī sundarī krīḍayanti
|| 2 ||
caturbhujāṁ ekavaktrāṁ pūrṇendu-vadana-prabhām |
khaḍga-śakti-dharāṁ devīṁ varadā'bhaya-pāṇikām || 3
||
preta-saṁsthāṁ mahāraudrīṁ bhujagenopavītinīm |
bhavānīṁ kāla-saṁhāra
baddha-mudrā-vibhūṣitām || 4 ||
jagat-sthiti-karīṁ brahma
viṣṇu-rudrādibhiḥ suraiḥ |
stutāṁ tāṁ parameśānīṁ naumyahaṁ vighna-hāriṇīm || 5
||
om namo bhavānyai ||
kailāsa śikhare
ramye devadevaṁ maheśvaram |
dhyānoparataṁ āsīnaṁ prasanna-mukha-paṅkajam ||
1 ||
surā'sura śiro-ratna
rañjitāṅghri yugaṁ prabhum |
praṇamya śirasā nandī baddhāñjalir
abhāṣata || 2 ||
śrīnandikeśvara uvāca -
devadeva jagannātha saṁśayo'sti
mahān mama |
rahasyaṁ kiñcid
icchāmi praṣṭuṁ tvāṁ bhakta-vatsala || 3 ||
devatāyās tvayā kasyāḥ stotraṁ etad divāniśam |
paṭhyate
nirataṁ nātha tvattaḥ kimaparaḥ mahat || 4 ||
iti pṛṣṭas tadā śambhur
nandikena jagadguruḥ |
provāca
bhagavān īśo vikasan-netra-paṅkajaḥ || 5 ||
śrībhagavānuvāca -
sādhu sādhu guṇa-śreṣṭha pṛṣṭavānasi māṁ ca yat |
skandasyāpi ca
yad gopyaṁ rahasyaṁ kathayāmi tat || 6 ||
purā kalpakṣaye lokān sisṛkṣur mūḍha-cetanaḥ |
guṇa-traya-mayī-śaktiḥ mūlaprakṛti saṁjñitā || 7 ||
tasyāmahaṁ samutpannaḥ tatvaistair
mahadādibhiḥ |
cetaneti tataḥ śaktir māṁ kāpyāliṅgya
tasthuṣī || 8 ||
hetuḥ saṅkalpa jālasya
mano'dhiṣṭhāyinī śubhā |
iccheti paramā śaktir
unmimīla tataḥ param || 9 ||
tato vāgiti
vikhyātā śaktiḥ śabdamayī purā |
prādurāsīj jaganmātā vedamātā sarasvatī || 10 ||
brāhmī ca vaiṣṇavī raudrī kaumārī pārvatī śivā |
siddhidā buddhidā śāntā sarva-maṅgala-dāyinī || 11 ||
tayaitat sṛjyate viśvaṁ anādhāraṁ ca dhāryate |
tayaitat pālyate
sarvaṁ tasyāmeva pralīyate || 12 ||
arcitā praṇatā dhyātā sarva-bhāva-viniścitaiḥ |
ārādhitā stutā saiva
sarva-siddhi-pradāyinī || 13 ||
tasyāścā 'nugrahādeva tāmeva
stutavānaham |
sahasrair nāmarbhir
divyaiḥ trailokya-praṇi-pūjitaiḥ || 14 ||
stavenānena
santuṣṭā māmeva praviveśa sā |
tadārabhya
mayā prāptaṁ aiśvaryaṁ padamuttamam || 15 ||
tatprabhāvān mayā sṛṣṭaṁ jagadetac-carācaram |
sasurā'sura
gandharva yakṣa rākṣasa mānavam || 16 ||
sapannagaṁ sasāmudraṁ saśaila
vana kānanam |
sagrahaṁ rāśi nakṣatra
pañca-bhūta-guṇānvitam || 17 ||
=nandin nāma-sahasreṇa stavenānena
sarvadā |
staumyahaṁ paramāṁ śaktiṁ mamā'nugraha-kāriṇīm || 18
||
ityuktoparataṁ devaṁ carācara
guruṁ vibhum |
praṇamya śirasā nandī provāca
parameśvaram || 19 ||
śrīnandikeśvara uvāca -
bhagavan devadeveśa lokanātha
jagatprabho |
bhakto'smi tava-dāso'smi
prasādaḥ kriyatāṁ mayi || 20 ||
devyāḥ stavaṁ idaṁ puṇyaṁ durlabhaṁ yat
surairapi |
śrotuṁ icchāmyahaṁ deva
prabhāvaṁ api cā'sya tu || 21 ||
śrībhagavānuvāca -
śrṛṇu nandin
mahābhāga stavarājaṁ idaṁ śubham |
sahasrair nāmarbhir
divyaiḥ siddhidaṁ sukha-mokṣadam || 22 ||
śucibhiḥ prātarutthāya paṭhitavyaṁ samāhitaiḥ |
trikālaṁ śraddhayā yuktair
nātaḥ parataraḥ stavaḥ || 23 ||
asya śrīstavarājasya
sadāśiva ṛṣis smṛtaḥ |
devatā jagatāṁ dhātrī trikūṭā paramottamā || 24 ||
śaktiś caṇḍī kīlakaṁ ca kāmarājā'midhaṁ bhavet |
chando 'nuṣṭup samākhyātaṁ manaso vāñchitaṁ phalam
|| 25 ||
atha dhyānaṁ vadāmyasya
devyāḥ paramaṁ uttamam |
kṛtena
yena jāyānte nṛṇāṁ sarve manorathā || 26 ||
nābher adhastān nīlābhāṁ upari śyāmālākṛtim |
agre raktā'ravindābhāṁ caturbhuja
samanvitām || 27 ||
graiveyāṅgada saṁyuktāṁ lasat kāñcī kapālinīm |
evaṁ dhyātvā paṭhet paścāt stavarājaṁ phalāptaye ||
28 ||
tato nyāsaṁ prakurvīta sādhakaḥ prema
samyutaḥ |
bheruṇḍāgre-me-sadā-pātu caṇḍī-me pātu-pṛṣṭhataḥ || 29 ||
pāñcālī-dakṣiṇe-pārśve mahāvidyā-ca-vāmake |
ūrdhvaṁ-pātu-jaganmātā pātvadhaḥ-śāṅkarī-mama ||
30 ||
prācyāṁ-rakṣatu-cāmuṇḍā vahni-koṇe-ca-gāruḍī |
kāmākhyā-dakṣiṇa-deśe bhūtātmā-niṛtir-mama
|| 31 ||
mahālakṣmīr-jalā-deśe vāyau-pātu-śivapriyā |
kaubere-kulavidyā-ca pātvīśe-vāruṇī tathā || 32 ||
ūrdhvaṁ tuṇḍakarā 'dhastāt pātu-tripura-bhairavī |
evaṁ nyāsaṁ samādhāya paṭhed
vighna-vivarjitaḥ || 33 ||
|| viniyogaḥ ||
om asya śrībhavānī nāma-sahasra-stavarājasya | śrībhagavān
mahādeva ṛṣiḥ | anuṣṭup
chandaḥ | ādyā śaktiḥ śrībhagavatī bhavānī devatā
| hrīṁ bījaṁ| śrīṁ śaktiḥ | klīṁ kīlakaṁ | śrībhagavatī bhavānī prītyarthe
jape
viniyogaḥ ||
|| ṛṣyādi nyāsaḥ ||
śirasi
mahādeva ṛṣaye namaḥ | āsye anuṣṭup chandase
namaḥ | hṛdi
śrībhagavatī bhavānī devatāyai namaḥ | guhye
hrīṁ
bījāya namaḥ |
pādayoḥ śrīṁ śaktaye
namaḥ | sarvāṅge klīṁ kīlakāya namaḥ |
||
mantra-nyāsaḥ ||
om śrāṁ hrāṁ klāṁ aṅguṣṭhābhyāṁ namaḥ | om śrīṁ hrīṁ klīṁ
tarjanībhyāṁ namaḥ | om śrūṁ hrūṁ klūṁ madhyamābhyāṁ namaḥ | om
śraiṁ hraiṁ klaiṁ anāmikābhyāṁ namaḥ | om śrauṁ hrauṁ klauṁ
kaniṣṭhikābhyāṁ namaḥ | om śraḥ hraḥ klaḥ kara-tala-kara-pṛṣṭhābhyāṁ
namaḥ ||
|| hṛdayādi nyāsaḥ ||
om śrāṁ hrāṁ klāṁ hṛdayāya namaḥ | om śrīṁ hrīṁ klīṁ śirase svāhā
| om śrūṁ hrūṁ klūṁ śikhāyai vaṣaṭ | om śraiṁ hraiṁ klaiṁ kavacāya hum |
om śrauṁ hrauṁ klauṁ netra-trayāya vauṣaṭ | om śraḥ hraḥ klaḥ astrāya
phaṭ ||
|| stava nyāsaḥ ||
om ekavīrāyai namaḥ - aṅguṣṭhābhyāṁ namaḥ | om mahāmāyāyai
namaḥ - tarjanībhyāṁ namaḥ | om pārvatyai
namaḥ - madhyamābhyāṁ
namaḥ | om
giriśa-priyāyai namaḥ - anāmikābhyāṁ namaḥ | om
gauryai
namaḥ - kaniṣṭhikābhyāṁ namaḥ | om karālinyai
namaḥ - kara-tala-karapṛṣṭhābhyāṁ
namaḥ ||
om ekavīrāyai namaḥ - hṛdayāya namaḥ | om mahāmāyāyai namaḥ -
śirase svāhā | om pārvatyai
namaḥ - śikhāyai vaṣaṭ | om giriśa-priyāyai
namaḥ - kavacāya hum |
om gauryai namaḥ - netra-trayāya vauṣaṭ | om
karālinyai
namaḥ - astrāya phaṭ | om bhūrbhuvassuvaroṁ - iti
digbandhaḥ||
|| mantraḥ ||
om śrīṁ hrīṁ klīṁ caṇḍī yogeśvarī bhava-bhavānī sarva-kāma-prade
sarva-saubhāgya-pradāyinī hrīṁ namaḥ ||
|| bhavānī gāyatrī mantraḥ ||
om tatpuruṣāyai
vidmahe | mahādevyai dhīmahi | tanno bhavānī
pracodayāt ||
|| dhyānam||
om hrīṁ śrīṁ klīṁ so'ham
||
ardhendumauliṁ amalāṁ amarā'bhivandyāṁ
ambhoja pāśa sṛṇi pūrṇa kapāla-hastām |
raktāṅga rāga rasanābharaṇāṁ trinetrāṁ
dhyāyec
chivasya-vanitāṁ madavihvalāṅgīm || 1 ||
om bālārka-maṇḍalābhāsāṁ caturbāhuṁ trilocanām |
pāśāṅkuśa śarañ cāpaṁ dhārayantīṁ śivāṁ bhaje ||
2 ||
|| pañcha-pūjā ||
laṁ pṛthivyātmikāyai
gandhaṁ samarpayāmi | haṁ ākāśātmikāyai
puṣpaiḥ pūjayāmi | yaṁ vāyvātmikāyai dhūpaṁ āghrāpayāmi | raṁ
vahnyātmikāyai dīpaṁ darśayāmi | vaṁ amṛtātmikāyai amṛtaṁ-mahānaivedyaṁ
nivedayāmi | saṁ sarvātmikāyai
sarvopacāra-pūjāṁ
samarpayāmi ||
||
śrībhavānī sahasranāma stotram ||
om mahāvidyā jaganmātā mahālakṣmīḥ śivapriyā |
viṣṇumāyā śubhā śāntā siddhā siddha-sarasvatī || 1 ||
kṣamā kāntiḥ prabhā jyotsnā pārvatī viśvamaṅgalā |
hiṅgulā caṇḍikā dāntā padmā lakṣmīr haripriyā || 2 ||
tripurā nandinī nandā sunandā sura-vanditā |
yajñavidyā mahāmāyā vedamātā sudhā dhṛtiḥ || 3 ||
prītiḥ priyā prasiddhā ca mṛḍānī vindhya-vāsinī |
siddha-vidyā mahāśaktiḥ pṛthivī nārada-sevitā || 4 ||
puruhūta-priyā kāntā kāminī padma-locanā |
prahlādinī mahāmātā durgā durgārti-nāśinī || 5 ||
jvālāmukhī sugotrā ca jyotiḥ kumuda-vāsinī |
durgamā durlabhā vidyā svargatiḥ puravāsinī || 6 ||
aparṇā śāmbarī māyā madirā mṛdu-hāsinī |
kula-vāgīśvarī nityā nityaklinnā kṛśodarī || 7 ||
kāmeśvarī ca nīlā ca bhīruṇḍā vahni-vāsinī |
lambodarī mahākālī vidyā vidyeśvarī tathā || 8 ||
nareśvarī ca satyā ca
sarva-saubhāgya-dāyinī |
saṅkarṣiṇī nārasiṁhī vaiṣṇavī ca
mahodarī || 9 ||
kātyāyanī ca campā ca
sarva-sampatti-kāriṇī |
nārāyaṇī mahānidrā yoganidrā prabhāvatī || 10 ||
prajñā pāramitā prājñā tārā madhumatī madhuḥ |
kṣīrārṇava-sutā hārā kālikā siṁha-gāminī || 11 ||
oṁkārā ca sudhākārā cetanā kopanā kṣitiḥ |
ardha-bindu-dharā dhīrā viśvamātā kalāvatī || 12 ||
padmāvatī suvastrā ca
prabuddhā ca sarasvatī |
kuṇḍāsanā jagaddhātrī buddhamātā janeśvarī || 13 ||
jinamātā jitendrā ca śāradā haṁsa-vāhinī |
rājyalakṣmīr vaṣaṭkārā sudhākārā sudhātmikā || 14 ||
rājanītis trayī-vārtā daṇḍa-nītiḥ kṛpāvatī |
sadbhūtis tāriṇī śraddhā sadgatiḥ satparāyaṇā || 15 ||
sindhur mandākinī gaṅgā yamunā ca
sarasvatī |
godāvarī vipāśā ca kāverī ca śatahradā || 16 ||
sarayūś candrabhāgā ca kauśikī gaṇḍakī śivā |
narmadā karmanāśā ca carmaṇvatī ca vedikā || 17 ||
vetravatī vitastā ca varadā vara-vāhinī |
satī pativratā sādhvī sucakṣuḥ kuṇḍa-vāsinī || 18 ||
ekacakṣuḥ sahastrākṣī suśroṇī bhagamālinī |
senāśreṇiḥ patākā ca suvyūhā yuddha-kāṅkṣiṇī || 19 ||
supatākā jayā rambhā vipañcī pañcamapriyā |
parā parakalā kāntā triśaktir
mokṣa-dāyinī || 20 ||
aindrī māheśvarī brāhmī kaumārī kamalāsanā |
icchā bhagavatī dhenuḥ kāmadhenuḥ kṛpāvatī || 21 ||
vajrāyudhā vajrahastā caṇḍī caṇḍa-parākramā |
gaurī suvarṇa-varṇā ca
sthiti-saṁhāra-kāriṇī || 22 ||
ekā 'nekā mahejyā ca śatabāhur mahābhujā |
bhujaṅga-bhūṣaṇā bhūṣā ṣaṭ-cakra-krama-vāsinī || 23 ||
ṣaṭ-cakra-bhedinī śyāmā kāyasthā kāya-varjitā |
susmitā sumukhī kṣāmā mūlaprakṛtir īśvarī || 24 ||
ajā ca
bahuvarṇā ca puruṣārtha-prarvatinī |
raktā nīlā sitā śyāmā kṛṣṇā pītā ca
karburā || 25 ||
kṣudhā tṛṣṇā jarā vṛddhā taruṇī karuṇālayā |
kalā kāṣṭhā muhūrtā ca nimeṣā kālarūpiṇī || 26 ||
suvarṇa-rasanā nāsā cakṣuḥ sparśavatī rasā |
gandhapriyā sugandhā ca
susparśā ca manogatiḥ || 27 ||
mṛganābhir mṛgākṣī ca karpūrāmoda-dhāriṇī |
padmayoniḥ sukeśī ca suliṅgā bhagarūpiṇī || 28 ||
yonimudrā mahāmudrā khecarī svarga-gāminī |
madhuśrīr mādhavī vallī madhumattā madoddhatā || 29 ||
mātaṅgī śukahastā ca puṣpa-bāṇekṣu-cāpinī |
raktāmbaradharā dhīrā mahāśvetā vasupriyā || 30 ||
om hrāṁ hrīṁ hrūṁ hraḥ raktāmbarī svāhā |
śubhrāmbaradharā dhārā rakta-puṣpāvataṁsinī |
suveṇī padmahastā ca muktāhāra-vibhūṣaṇā || 31 ||
karpūrāmoda niḥśvāsā padminī padmamandirā |
khaḍginī cakrahastā ca bhusuṇḍī parighāyudhā || 32 ||
cāpinī pāśahastā ca triśūla-vara-dhāriṇī |
subāṇā śakti-hastā ca mayūra-varavāhanā || 33 ||
varāyudhadharā dhīrā vīrapānamadotkaṭā |
vasudhā vasudhārā ca jayā śākambharī śivā || 34 ||
vijayā ca
jayantī ca sustanī śatru-nāśinī |
antarvatī devaśaktir
varadā varadhāriṇī || 35 ||
śītalā ca suśīlā ca bālagraha-vināśinī |
kaumārī ca suparṇā ca kāmākhyā kāma-vanditā || 36 ||
jālandhara-dharā 'nantā kāmarūpa-nivāsinī |
kāmabījavatī satyā satya-mārga-parāyaṇā || 37 ||
sthūla-mārga-sthitā sūkṣmā sūkṣma-buddhiḥ-prabodhinī |
ṣaṭkoṇā ca trikoṇā ca
trinetrā vṛṣabha-dhvajā || 38 ||
vṛṣapriyā vṛṣārūḍhā mahiṣāsura-ghātinī |
śumbha-darpa-harā dṛptā dīpta-pāvaka-sannibhā || 39 ||
kapāla-bhūṣaṇā kālī kapālavara-dhāriṇī |
kapāla-kuṇḍalā dīrghā śivadūtī ghanasvanā || 40 ||
siddhidā buddhidā nityā tattva-mārga-prabodhinī |
kambugrīvā vasumatī chatracchāyā kṛtālayā || 41 ||
kuṇḍalinī jagadgarbhā bhujaṅgākāra-śāyinī |
prollasat saptapadmā ca nābhi-nāla-mṛṇālinī || 42 ||
mūlādhārā nirākārā vahni-kuṇḍa-kṛtālayā |
vāyu-kuṇḍa-sukhāsīnā nirādhārā nirāśrayā || 43 ||
śvāsocchavāsagatir
jīvā grāhiṇī vahni-saṁśrayā |
vallī-tantu-samutthānā ṣaḍrasā svāda-lolupā || 44 ||
tapasvinī tapaḥ-siddhā tāpasī ca tapaḥ-priyā |
taponiṣṭhā tapoyuktā tapasaḥ-siddhi-dāyinī || 45 ||
sapta-dhātu-mayī mūrtiḥ sapta-dhātvantarāśrayā |
dehapuṣṭir
manastuṣṭir ratnapuṣṭir baloddhatā || 46 ||
auṣadhī vaidyamātā ca
dravya-śaktiḥ prabhāvinī |
vaidya-vidyā cikitsā ca
supathyā roga-nāśinī || 47 ||
mṛgayā mṛgamāṁsādā mṛgatvaṅ mṛgalocanā |
vāgurā bandharūpā ca
vadharūpā vadhoddhatā || 48 ||
vandhyā vandi-stutā kārā-gāra-bandha-vimocinī |
śṛṅkhalā kalahā vidyā dṛḍha-bandha-vimokṣiṇī || 49 ||
ambikā 'mbālikā cā'mbā svacchā sādhujanā'rcitā |
kaulikī kulavidyā ca sukulā kulapūjitā || 50 ||
kālacakrabhramā bhrāntā vibhramā bhrama-nāśinī |
vātyālī meghamālā ca suvṛṣṭiḥ sasya-vardhinī || 51 ||
akārā ca ikārā ca ukāraukāra-rūpiṇī |
hrīṅkāra-bīja-rūpā ca klīṅkārāmbara-dhāriṇī || 52 ||
sarvākṣaramayī śaktir akṣarārṇava-mālinī |
sindūrāruṇa-varṇā ca sindūra-tilaka-priyā || 53 ||
vaśyā ca vaśya-bījā ca
loka-vaśya-vibhāvinī |
nṛpavaśyā nṛpaiḥ-sevyā nṛpa-vaśyakarī priyā || 54 ||
mahiṣī nṛpamānyā ca nṛpājñā nṛpa-nandinī |
nṛpa-dharma-mayī dhanyā dhana-dhānya-vivardhinī || 55 ||
om hrīṁ śrīṁ klīṁ kṛttikā kali-nāśinyai
namaḥ svāhā |
cātur-varṇa-mayī mūrtiś caturvarṇaprapūjitā |
sarva-dharma-mayī siddhiḥ caturāśrama-vāsinī || 56 ||
brāhmaṇī kṣatriyā vaiśyā śūdrā cāvaravarṇajā |
veda-mārga-ratā yajñā veda-viśva-vibhāvinī || 57 ||
astra-śastra-mayī vidyā varaśastrā'stra-dhāriṇī |
sumedhā satyamedhā ca
bhadrakālyaparājitā || 58 ||
gāyatrī satkṛtiḥ sandhyā sāvitrī tripadāśrayā |
trisandhyā tripadī dhātrī supathā sāmagāyinī || 59 ||
pāñcālī bālikā bālā bālakrīḍā sanātanī |
garbhādhārā dharā śūnyā garbhāśaya-nivāsinī || 60 ||
surāri-ghātinī kṛtyā pūtanā ca
tilottamā |
lajjā rasavatī vidyā bhavānī pāpa-nāśinī || 61 ||
paṭṭāmbaradharā gītā sugītir gāna-gocarā |
sapta-svaramayī tantrī ṣaḍja-madhyama-dhaivatā || 62 ||
mūrchanā grāma-saṁsthānā susthānā sthāna-vāsinī |
aṭṭāṭṭahāsinī pretā pretāsana-nivāsinī || 63 ||
gīta-nṛtya-priyā kāmā tuṣṭidā puṣṭidā kṣamā |
niṣṭhā satyapriyā prajñā lokeśā ca
tilottamā || 64 ||
saviṣā jvālinī jvālā viṣa-mohārti-hāriṇī |
śatamārī mahādevī vaiṣṇavī śata-patrikā || 65 ||
viṣārir nāgadamanī kurukullā 'mṛtodbhavā |
bhūta-bhīti-harā rakṣā bhūtāveśa-vināśinī || 66 ||
rakṣoghnī rākṣasī rātrir dīrghanidrā divāgatiḥ |
candrikā candrakāntiś ca sūryakāntir niśācarī || 67 ||
ḍākinī śākinī śikṣā hākinī cakravākinī |
śītā śītapriyā svāṅgā sakalā vanadevatā || 68 ||
gururūpadharā gurvī mṛtyumārī viśāradā |
mahāmārī vinidrā ca tandrā mṛtyu-vināśinī || 69 ||
candra-maṇḍala-saṅkāśā candra-maṇḍala-vartinī |
aṇimādi-guṇopetā suspṛahā kāma-rūpiṇī || 70 ||
aṣṭa-siddhi-pradā prauḍhā duṣṭa-dānava-ghātinī |
anādinidhanā puṣṭisḥ caturbāhuś caturmukhī || 71 ||
caturābdhiśayā śāntā caturvarga-phalapradā |
kāśa-puṣpa-pratīkāśā śarat-kamala-locanā || 72 ||
soma-sūryāgni-nayanā brahma-viṣṇu-śivārcitā |
kalyāṇī kamalā kanyā śubhā maṅgala-caṇḍikā || 73 ||
bhūtā bhavyā bhaviṣyā ca śailajā śailavāsinī |
vāma-mārga-ratā vāmā śiva-vāmāṅga-vāsinī || 74 ||
vāmācāra-ratā tuṣṭir lopāmudrā prabodhinī |
bhūtātmā paramātmā ca bhūta-bhāva-vibhāvinī || 75 ||
maṅgalā ca suśīlā ca paramārtha-prabodhikā |
dakṣiīṇā dakṣiṇāmūrtiḥ sudakṣā ca
haripriyā || 76 ||
yoginī yoganidrā ca yogāṅga-dhyāna-śālinī |
yogapaṭṭadharā yuktā muktānāṁ-paramā-gatiḥ || 77 ||
nārasiṁhī sujanmā ca
trivarga-phala-dāyinī |
dharmadā dhanadā caiva kāmadā mokṣadā dyutiḥ || 78 ||
sākṣiṇī kṣaṇadā ''kāṅkṣā dakṣajā koṭi-rūpiṇī |
kratuḥ kātyāyanī svacchā svacchandā ca
kavipriyā || 79 ||
om hrīṁ śrīṁ karṇikā kāla-nāśinī namaḥ svāhā |
satyāgamā bahiḥsthā ca kāvyaśaktiḥ kavitvadā |
menāputrī satī sādhvī maināka-bhaginī taḍit || 80
||
saudāminī sudhāmā ca sudhāmnī dhāma-śālinī |
saubhāgya-dāyinī devī subhagā dyuti-varddhinī || 81 ||
hrīḥ śrīś ca kṛttivasanā kṛttikā kāla-nāśinī |
raktabīja-vadhodyuktā sutantur
bījasantatiḥ || 82 ||
om śrīṁ hrīṁ kṛttikā kali-nāśinyai
namaḥ svāhā |
jagajjīvā jagadbījā jagatraya-hitaiṣiṇī |
cāmīkarā ca candrā ca sākṣāt ṣoḍaśikā kalā || 83 ||
yattatpadānubandhā ca yakṣiṇī dhanadā'rcitā |
citriṇī citramāyā ca
vicitrā bhuvaneśvarī || 84 ||
cāmuṇḍā muṇḍahastā ca caṇḍa-muṇḍa-vadhodyatā |
aṣṭamyekādaśī pūrṇā navamī ca
caturdaśī || 85 ||
umā kalaśahastā ca pūrṇa-kumbha-payodharā |
abhīrūrbhairavī bhīrūr bhīmā tripurabhairavī || 86 ||
mahācaṇḍā ca raudrī ca mahābhairava-pūjitā |
nirmuṇḍā hastinī caṇḍā vikarālā daśanānanā || 87 ||
karālā vikarālā ca
ghora-ghurghura-nādinī |
rakta-dantordhvakeśī ca bandhūka-kusumāruṇā || 88 ||
kādambarī vipāśā ca kāśmīra-kuṅkumapriyā |
kṣitir
bahusuvarṇā ca ratir bahusuvarṇadā || 89 ||
mātaṅginī varārohā matta-mātaṅga-gāminī |
haṁsā haṁsagatir
haṁsī haṁsojvala śiroruhā || 90 ||
pūrṇa-candra-mukhī śyāmā smitāśā ca sukuṇḍalā |
maṣī ca
lekhanī lekhā sulekhā lekhaka-priyā || 91 ||
śaṅkhinī śaṅkha-hastā ca
jalasthā jaladevatā |
kurukṣetrāvanī kāśī mathurā kāñcyavantikā || 92 ||
ayodhyā dvārikā māyā tīrthā tīrthakarī priyā |
tripuṣkarā 'prameyā ca kośasthā kośa-vāsinī || 93 ||
kauśikī ca kuśāvartā kauśāmbā kośa-vardhinī |
kośadā padmakośākṣī kausumbha
kusuma-priyā || 94 ||
totulā ca tulākoṭiḥ koṭasthā koṭarāśrayā |
svayambhūśca surūpā ca svarūpā rūpa-vardhinī || 95 ||
tejasvinī sudīkṣā ca baladā baladāyinī |
mahākośā mahāgartā buddhiḥ sadasadātmikā || 96 ||
mahāgraha-harā saumyā viśokā śoka-nāśinī |
sātvikā satva-saṁsthā ca rājasī ca rajovṛtā || 97 ||
tāmasī ca
tamoyuktā guṇatraya-vibhāvinī |
avyaktā vyaktarūpā ca
vedavidyā ca śāmbhavī || 98 ||
śaṅkarā kalinī kalpā manaḥ-saṅkalpa-santatiḥ |
sarvalokamayī śaktiḥ sarva-śravaṇa-gocarā || 99 ||
sarvajñānavatī vāñchā sarva-tattvāvabodhikā |
jāgratī ca suṣuptiś ca svapnā'vasthā turīyakā || 100
||
tvarā manda-gatir
mandā madirā moda-dāyinī |
pānabhūmiḥ pānapātrā pāna-dāna-karodyatā || 101
||
āghūrṇāruṇa-netrā ca
kiñcidavyakta-bhāṣiṇī |
āśāpūrā ca dīkṣā ca dakṣā dīkṣita-pūjitā || 102
||
nāgavallī nāgakanyā bhoginī bhogavallabhā |
sarva-śāstramayī vidyā susmṛtir
dharmavādinī || 103 ||
śruti-smṛti-dharā jyeṣṭhā śreṣṭhā pātāla-vāsinī |
mīmāṁsā tarkavidyā ca
subhaktir bhaktavatsalā || 104 ||
sunābhir yātanā yātī gambhīrā 'bhāva-varjitā |
nāgapāśadharā mūrtir agādhā nāgakuṇḍalā || 105
||
sucakrā cakra-madhyasthā cakrakoṇa-nivāsinī |
sarva-tantra-mayī vidyā sarva-mantrākṣarā tathā || 106
||
madhusravā sravantī ca bhrāmarī bhramarālayā |
om hrāṁ hrīṁ hrūṁ hraḥ rakteśvaryai
namaḥ svāhā |
mātṛ-maṇḍala-madhyasthā mātṛ-maṇḍala-vāsinī || 107
||
kumāra-jananī krūrā sumukhī jvara-nāśinī |
nidhānā-pañca-bhūtānāṁ bhava-sāgara-tāriṇī || 108
||
akrūrā ca
grahavatī vigrahā graha-varjitā |
rohiṇī bhūmi-garbhā ca kālabhūḥ kālavartinī || 109
||
kalaṅka-rahitā nārī catuḥ-ṣaṣṭyabhidhāyinī |
atīva-vidyamānā ca bhāvinī prītimañjarī || 110
||
sarvasaukhyavatī bhuktir āhāra-pariṇāminī |
jīrṇā ca jīrṇa-vastrā ca nūtanā navavallabhā || 111
||
ajarā ca rajaḥ-prītā ratirāga-vivardhinī |
pañca-vātagatir
bhinnā pañca-śleṣmāśayādharā || 112 ||
pañca-pittavatī śaktiḥ pañca-sthāna-vibhāvinī |
udakyā ca vṛṣasyantī vṛṣa-prasraviṇīhayā || 113
||
rajaḥ śukradharā śaktir
jarāyur garbha-dhāriṇī |
trikālajñā triliṅgā ca trimūrtis
tripurasundarī || 116 ||
arāgā śivatattvā ca kāma-tattvā ca rāgiṇī |
prācyavācī pratīcī ca digudīcī vidigdiśā || 117
||
ahaṅkṛtir ahaṅkārā balimāyā balipriyā |
sruksruvā sāmidhenī ca suśraddhā śrāddha-devatā || 118
||
mātā mātāmahī tṛptiḥ piturmātā pitāmahī |
snuṣā dauhitriṇī putrī pautrī naptrī svasā priyā || 119
||
stanadā stanadhārā ca viśvayoniḥ stanandhayā |
śiśūtsaṅgadharā ḍolā ḍolākrīḍābhinandinī || 120
||
urvaśī kadalī kekā viśikhā śikhivartinī |
khaṭvāṅgadhāriṇī khaḍga bāṇa-puṅkhānuvartinī || 121
||
lakṣya-prāptikarā lakṣyā sulakṣā śubhalakṣaṇā |
vartinī supathācārā parikhā ca
khanirvṛtiḥ || 122 ||
prākāra-valayā velā maryādā ca
mahodadhiḥ |
poṣiṇī śoṣiṇī śaktir dīrghakeśī sulomaśā || 123
||
lalitā māṁsalā tanvī veda-vedāṅga-dhāriṇī |
narāsṛkpānamattā ca
nara-muṇḍa-vibhūṣaṇā || 124 ||
akṣakrīḍāratiḥ sārī śārikā śuka-bhāṣiṇī |
śāmbhavī gāruḍī vidyā vāruṇī varuṇārcitā || 125
||
om vrāṁ vrīṁ vrūṁ vraḥ vārāhyai
namaḥ svāhā |
vārāhī tuṇḍa-hastā ca daṁṣṭroddhṛta-vasundharā |
mīnamūrtir
dharāmūrtiḥ vadānyā pratimāśrayā || 126 ||
amūrtā nidhimūrtā ca śāligrāma-śilā śuciḥ |
smṛtiḥ saṁskāra-rūpā ca susaṁskārā ca saṁskṛtiḥ || 127
||
prākṛtā deśabhāṣā ca gāthā gītiḥ prahelikā |
iḍā ca piṅgalā piṅgā suṣumnā sūryavāhinī || 128
||
śucisravā ca tālusthā kākinī mṛtajīvinī |
aṇurūpā bṛhadrūpā laghurūpā gurusthirā || 129
||
sthāvarī jaṅgamā devī kṛta-karma-phala-pradā |
viṣayākrānta-dehā ca nirviṣā ca
jitendriyā || 130 ||
citsvarūpā cidānandā parabrahmāvabodhinī |
nirvikārā ca
nirvairā ratiḥ satyā'dhivartinī || 131 ||
puruṣā 'jñāna-bhinnā ca kṣāntiḥ kaivalya-dāyinī |
vivikta-sevinī prājñā jvalanā ca bahuśrutā || 132
||
nirīhā ca
samastaikā sarva-lokaika-sevitā |
sevā sevāpriyā sevyā sevā-phala-vivarddhinī || 133
||
kaliḥ kalkipriyā śīlā duṣṭa-mleccha-vināśinī |
pratyakṣā ca
dhunar yaṣṭiḥ khaḍgadhārā dharārathā || 134 ||
aśvaplutā ca valgā ca sṛṇirmattā ca vāruṇī |
vīrasūr vīramātā ca vīraśrīr vīranandinī || 135
||
jayaśrīr jayadīkṣā ca jayadā jayavarddhinī |
saubhāgyā ca śubhākārā sarva-saubhāgya-dāyinīī || 136||
kṣemaṅkarī kṣemarūpā sartkīttiḥ pathidevatā |
sarva-tīrtha-mayī mūrtiḥ sarva-deva-mayī prabhā || 137
||
sarva-siddhi-pradā śaktiḥ sarva-maṅgala-saṁjñitā |
om aiṁ hrīṁ śrīṁ klīṁ sarva-siddhi-pradāyinī svāhā |
||
phalaśrutiḥ ||
puṇyaṁ sahasranāmedaṁ śivāyāḥ śiva-bhāṣitam ||
138 ||
yaḥ paṭhet prātarutthāya śucir bhūtvā samāhitaḥ |
yaścāpi śṛṇuyān nityaṁ naro niścala-mānasaḥ || 139
||
ekakālaṁ dvikālaṁ vā trikālaṁ śraddhayānvitaḥ |
sarva-duḥkha-vinirmukto
dhana-dhānya-samanvitaḥ || 140 ||
tejasvī balavāñ chūraḥ śoka-roga-vivarjitaḥ |
yaśasvī kīrtimān dhanyaḥ subhago
loka-pūjitaḥ || 141 ||
rūpavān guṇa-sampannaḥ prabhā-vīrya-samanvitaḥ |
śreyāṁsi
labhate nityaṁ niścalāṁ ca śubhāṁ śriyam || 142 ||
sarva-pāpa-vinirmukto
lobha-krodha-vivarjitaḥ |
nityaṁ bandhu
sutair dāraiḥ putra pautrair mahotsavaiḥ || 143 ||
nanditaḥ sevito
bhṛtyair
bahubhiḥ śuddha-mānasaiḥ |
vidyānāṁ-pārago-vipraḥ kṣatriyo-vijayī-raṇe | ||
144 ||
vaiśyastu-dhana-lābhāḍhyaḥ śūdraśca-sukhamedhate
|
putrārthī-labhate-putraṁ dhanārthī-labhate-dhanam
|| 145 ||
icchā-kāmaṁ-tu-kāmārthī dharmārthī-dharmamakṣayam |
kanyārthī-labhate-kanyāṁ rūpa-śīla-guṇanvitām || 146
||
kṣetraṁ-ca-bahu-śasyaṁ-syād gāvaśca-bahu-dugdhadāḥ |
nā'śubhaṁ nā'padas
tasya na bhayaṁ nṛpa-śatrubhiḥ || 147 ||
jāyate-nā'śubhā-buddhir
labhate-kula-dhuryatām |
na-bādhante-grahās-tasya
na-rakṣāṁsi-na-pannagāḥ || 148 ||
na piśācā na ḍākinyo bhūtavyantara-jṛmbhikāḥ |
bālagrahābhibhūtānāṁ bālānāṁ śānti-kārakam ||
149 ||
dvandvānāṁ prītibhede
ca maitrī-karaṇamuttamam |
lohapāśair dṛḍhair
baddho bandhī veśmani durgame || 150 ||
tiṣṭhan śṛṇvan paṭhen
martyo mucyate nātra saṁśayaḥ |
na dārāṇāṁ na putrāṇāṁ na bandhūnāṁ na
mitrajam || 151 ||
paśyanti
nahi te śokaṁ viyogaṁ cirajīvinaḥ |
andhastu labhate dṛṣṭiṁ cakṣu-rogair
na bādhyate || 152 ||
vadhiraḥ śrutimāpnoti mūko vācaṁ śubhāṁ naraḥ |
etad garbhā ca yā nārī sthira-garbhā prajāyate ||
153 ||
srāvaṇī baddha-garbhā ca
sukhameva prasūyate |
kuṣṭhinaḥ śīrṇa-dehā ye
gatakeśa nakhatvacaḥ || 154 ||
paṭhanāc chravaṇāc cāpi divyakāyā bhavanti
te |
ye paṭhanti śatāvartaṁ śuciṣmanto
jitendriyāḥ || 155 ||
aputrāḥ prāpnuyuḥ putrān śrṛṇvanto'pi
na saṁśayaḥ |
mahāvyādhi
parigrastā grastā ye vividhair-jvaraiḥ || 156
||
bhūtābhiṣaṅga sañjātaiś cārtuthika
tṛtīyakaiḥ |
anyaiśca dāruṇair
rogaiḥ pīḍyamānāś ca mānavāḥ || 157 ||
gatabādhāśca jāyante
muktāstetair na saṁśayaḥ |
śruti
granthadharo bālo divyavādī kavīśvaraḥ || 158 ||
paṭhanāc chravaṇāc cāpi bhaviṣyati na
saṁśayaḥ |
aṣṭamyāṁ vā caturdaśyāṁ navamyāṁ caikacetasaḥ || 159
||
ye paṭhanti
narā bhaktyā na te vai duḥkha-bhāginaḥ |
navarātraṁ jitāhāro dṛḍha-bhuddhir-jintendriyaḥ || 160
||
caṇḍikāyatane
vidvāñ chuciṣmān mūrti-sannidhau |
ekākī ca śatāvartaṁ paṭhan dhīraś ca
nirbhayaḥ || 161 ||
sākṣād
bhagavatī tasmai prayacched īpsitaṁ phalam |
siddhipīṭhe girau
ramye siddhakṣetre surālaye || 162 ||
paṭhanāt sādhakasyāśu
siddhir bhavati vāñchitā |
daśāvartaṁ paṭhen
nityaṁ bhūmiśāyī naraḥ śuciḥ || 163 ||
svapne mūrtimayīṁ devīṁ varadāṁ so'pi paśyati |
āvartana
sahasrair ye paṭhanti puruṣottamāḥ || 162 ||
te siddhāḥ siddhidā loke śāpā'nugraha-kārakāḥ |
kavitve saṁskṛte teṣāṁ śāstrāṇāṁ vyākṛtau
svataḥ || 163 ||
śaktiḥ pronmīlite teṣāṁ anadhītepi bhāratī |
nakharāga śiro-ratna
dviguṇīkṛta-rociṣaḥ || 164 ||
prayacchantaś ca
sarvasvaṁ sevante tān mahīśvarāḥ |
rocanā likhitaṁ bhūrje kuṅkumena śubhe
dine || 165 ||
dhārayed
yantritaṁ dehe pūjayitvā kumārikām |
viprāśca varanārīśca dhūpaiḥ kusuma-candanaiḥ || 166
||
kṣīra-khaṇḍā 'jyabhojyaiś ca pūjayitvā subhūṣitā |
vidhāya mātṛkā nyāsaṁ aṅganyāsa
purassaram || 167 ||
bhūta-śuddhi
samopaitaṁ śṛṅkhalā nyāsamācaret |
yathā vadāśāsaṁvaddhaḥ sādhakaḥ prīti saṁyutaḥ || 168
||
mūlamantraṁ japed dhīmān parayā saṁyutodhiyā |
praṇavaṁ pūrvamuddhṛtya ramābījaṁ anusmaran
|| 169 ||
māyā kāmau
samuccārya punarjāyāṁ vibhāvasoḥ |
om śrīṁ hrīṁ klīṁ svāhā |
badhnanti ye mahārakṣāṁ bālānāṁ ca viśeṣataḥ || 170
||
bhavanti nṛpa pūjyāste kīrtibhājo yaśasvinaḥ |
śatruto
na bhayaṁ teṣāṁ durjanebhyo na rājataḥ || 171
||
na ca rogo na vai duḥkha na dāridryaṁ na durgatiḥ |
mahārṇave mahānadyāṁ potastheṣu na bhīḥ kvacit
|| 172 ||
raṇedyate
vivāde ca vijayaṁ prāpnuvanti te |
nṛpāśca vaśyatāṁ yānti nṛpa-mānyāśca te
narāḥ || 173 ||
sarvatra pūjitā loke
bahumāna purassarāḥ |
rati-rāgavivṛddhāś ca
vihvalāḥ kāma-pīḍitāḥ || 174 ||
yauvanākrānta dehāstāḥ śrayante
vāmalocanāḥ |
likhitaṁ mūrdhni kaṇṭhe vā dhārayed yo
raṇe śuciḥ || 175
||
śatadhā yudhyamānaṁ tu
pratiyoddhā na paśyati |
ketau vā dundubhau
yeṣāṁ
nibaddhaṁ likhitaṁ raṇe || 176
||
mahāsainye
parigrastān kāntiśīkān hataujasaḥ |
vicetanān vimūḍhāṁś ca śatru-kṛtya-vivarjitān || 177
||
nirjitya śatru-saṅghāste
labhante vijayaṁ dhruvam |
nā'bhicāro ne śāpaśca bāṇa-vīrādi-kīlanam ||
178 ||
ḍākinī pūtanā kṛtyā mahāmārī ca śākinī |
bhūta-preta-piśācāśca rakṣāṁsi
vyantarādayaḥ || 179 ||
na viśanti gṛhe dehe
likhitaṁ yatra tiṣṭhati |
na śastrā'nala
toyaughād bhayaṁ kvāpi na jāyate || 180 ||
durvṛttānāṁ ca pāpānāṁ balahānikaraṁ param |
mandurā kariśālāsu gavāṁ goṣṭhe samāhitaḥ || 181
||
paṭhet
taddoṣa-śāntyarthaṁ kūṭa kāpaṭya-nāśanam |
yama-dūtān na paśyanti na
te nirayayātanām || 182 ||
prāpnuvantyakṣayaṁ śāntaṁ śivalokaṁ sanātanam |
sarvabādhā-sughorāsu
sarva-duḥkha-nivāraṇam || 183 ||
sarva-maṅgala-karaṁ svargyaṁ paṭhitavyaṁ samābudhaiḥ |
śrotavyaṁ ca sadā bhaktyā paraṁ svastyayanaṁ mahat ||
184 ||
puṇyaṁ sahasranāmedaṁ ambāyā rudra-bhāṣitam |
caturvarga-pradaṁ satyaṁ nandikena
prakāśitam || 185 ||
nātaḥ parataro
mantro nātaḥ parataraḥ stavaḥ |
nātaḥ paratarā vidyā tīrthaṁ nātaḥ parātparāḥ || 186
||
te dhanyāḥ kṛta-puṇyāste ta
eva bhuvi pūjitāḥ |
ekabhāvaṁ sadā nityaṁ ye'rcayanti
maheśvarīm || 187 ||
devatānāṁ devatā yā brahmādyair yā ca pūjitā |
bhūyāt sā varadā loke sādhūnāṁ viśvamaṅgalā || 188
||
etāmeva purārādyāṁ vidyāṁ tripurabhairavīm |
trailokya-mohinī-rūpāṁ akārṣīd bhagavān hariḥ || 189
||
||
iti śrīrudrayāmale tantre
nandikeśvara saṁvāde mahāprabhāvī
bhavānī
nāmasahasra
stotraṁ sampūrṇam
||
Sri Bhagavati Stuti – By Devas – Sri Vamana
Puranam
The following is a rare hymn
on Goddess
Bhagavati taken
from Vamana
Puranam and
Chapter
56 recited
by Devas
upon the
slaying of demons like Shumbha and Nishumbha.
devā ūcuḥ -
namo'stu te bhagavatī pāpa-nāśinī
namo'stu te
sura-ripu-darpa-śātanī |
namo'stu te hari-hara-rājya-dāyinī
namo'stu te makha-bhuja-kārya-kāriṇī || 1 ||
namo'stu te tridaśa-ripu-kṣayaṅkarī
namo'stu te śata-makha-pāda-pūjite |
namo'stu te mahiṣa-vināśa-kāriṇī
namo'stu te hari-hara-bhāskara-snute
|| 2 ||
namo'stu te 'ṣṭādaśa-bāhu-śālinī
namo'stu te śuṁbha-niśuṁbha-ghātinī |
namo'stu te lokārti-hare
triśūlinī
namo'stu nārāyaṇī cakra-dhāriṇī || 3 ||
namo'stu vārāhī sadā dharādhare
tvāṁ nārasiṁhī praṇatā namo'stu
te |
namo'stu te vajradhare
gaja-dhvaje
namo'stu kaumārī mayūra-vāhinī || 4 ||
namo'stu paitāmaha haṁsa-vāhane
namo'stu mālā-vikaṭe sukeśinī |
namo'stu te rāsabha-pṛṣṭha-vāhinī
namo'stu sarvārti-hare
jaganmaye || 5 ||
namo'stu viśveśvarī pāhi viśvaṁ
niṣūdayārīn-dvija-devatānām |
namo'stu te sarvamayī trinetre
namo namaste varade prasīda || 6
||
brahmāṇī tvaṁ mṛḍānī vara-śikhi-gamanā
śakti-hastā kumārī |
vārāhī tvaṁ suvaktrā khaga-pati-gamanā
vaiṣṇavī tvaṁ saśārṅgī || 7 ||
durdṛśyā nārasiṁhī ghura-ghuritaravā
tvaṁ tathaindrī savajrā |
tvaṁ mārī carma-muṇḍā śava-gamana-ratā
yoginī yoga-siddhā || 8 ||
namaste trinetre bhagavatī tava
caraṇānuṣitā
ye aharahar vinata śiraso
'vanatāḥ |
nahi nahi
paribhavamastya-śubhaṁ ca
stuti bali kusuma-karāḥ satataṁ ye || 9
||
|| iti śrīvāmana-purāṇe śrīdevaiḥ-kṛt
No comments:
Post a Comment