Friday, September 16, 2016

IN PRAISE AND WORSHIP OF PRIMORDIAL ENERGY--PART III



IN Praise and Worship of Primordial Energy and Material Prosperity PART III

Durgaa Suktam

[This is a prayer to the fire God Agni occurring in the Maha Narayana Upanishad. Durga is used here as a word for Difficult problems in almost all the stanzas. The salutation to Durga is given only in the second stanza. (But many people consider this as prayer to goddess Durga for removing all obstacles and evils.) I have relied on the translation of Maha Narayana Upanishad by Swami Vimalanda for making this translation.] 

Jatavedase sunavama soma marathee yatho nidhahadhi veda,
Sa na parshadathi durgani viswa naaveva sindhum durithathyagni  || 1 ||

Our oblations of Soma to the fire god,
May he, the all knowing one destroy all those who do not like us,
May that divine fire lead us out of all perils,
Like a captain takes his boat across the sea,
And also save us from all wrongs.

Thaam agni varnaam thapasa jwalanthim vairochanim karma phaleshu jushtam,
Durgam devim saranamaham prapadhye, sutharasi tharase nama.  || 2 ||

I take refuge in the divine mother Durga*,
Who shines like a fire due to her penances,
Who resides in actions and their fruits and makes them effective,
And I salute her who helps us cross our difficulties.
* It could be translated as Mother of difficulties also

Agne thwam paaraya navyo asmaan swasthibhirathi durgani viswa,
Pushscha prithwi bahula na urvee bhava thokaaya thanayaya shamyoh.  || 3 ||

Oh God of fire, you are worthy of praise,
For by novel methods you help us cross,
The difficulties and make us happy,
May our land in this earth become extensive,
May the land for growing crops become large,
And be pleased to join our children and,
Their children with joy and happiness.

Vishvaani no durghaa jathaveda sindhunaa nava durithathi parshi,
Agne athrivan manasaa grina no asmakam bodhayithwa thanoo naam. || 4 ||

Oh Jatha Vedas who is the destroyer of all sins,
Make us cross all our troubles like a boat,
Which takes us to the other shore without problems,
Oh Fire, protect us like the sage Athri, who would take care of us,
Mindful of our safety and our happiness.


Prithana jitham saha mana mugram agnim huvema paramath sadhasthath,
Sa na parshadathi durgani viswa kshamaddhevo athi durithatyagni  ||
5 ||

We invoke the fierce Fire God who is the leader of us all.
And who is the killer of all our enemies from the highest place,
To take us across all difficulties and all that is perishable and protect us
.

Prathnoshika meedyo adhvareshu sanacha hota navyascha sadhsi,
Swacha agne piprayaswa asmabhyam cha soubhahya maya jaswa. || 6 ||

Oh Fire God, you are praised during sacrifices,
And always increase our happiness, and exist as sacrifices,
Which are olden and those which are new,
Please make us, who are only yourself, happy,
And grant us good fortune from all our sides.

Gobhir jushta mayujo nishithktham thavendra vishnor anusancharema,
Naa kasya prushtam abhisamvasaano vaishnavim loka iha madhayantham  || 7 ||

Oh Lord, you are not connected with sin and sorrow,
Permit us to always serve you who pervades all wealth,
May the Gods who live in the highest region make me,
Who adores Vishnu, delighted and happy and grant my wishes.

[From Maha Narayana Upanishad]
Translated by P. R. Ramachander


Devi Mahatmya Stotra Ashtakam with English Translation
Posted by P.R. Ramachander | Apr 16, 2014
(The fountain of prayer to the Goddess)
1. Jayanthi mangala kali bhadrakali kapalini |
Durga kshama shiva dhathri swaha swadha namosthuth e ||
Salutations to you who is Jayanthi, Mangala, Kali, Bhadrakali, Kapalini, Shiva, Dhathri, Swaha and Swadha.
2. Madhukaidabha vidhravi, vidhathru varadhe nama |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey goddess who killed Madhu and Kaidabha and who gave boons to Brahma, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
3. Mahishasura nirnasa vidhathri varade nama,
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi
Hey Goddess who killed Mahishasura and who gave boons,. give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
4. Vandidhamgriyuge, devi, devi sowbhagya dhayin I |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess who has feet which is worshipped by Gods like Brahma and Goddess who gives all luck, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
5. Raktha Bheeja Vadhe, devi, Chanda Munda Vinasini |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi. ||
Hey Goddess who killed Raktha Bheeja, Hey Goddess who killed Chanda and Munda, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
6. Achinthya roopa Charithe, Sarva Shathru vinasini |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess who has unbelievable looks and history, Hey Goddess who kills all enemies totally, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
7. Nathebhya Sarvadha bhakthya chandike pranathayame  |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess for all those who salute you and   me who salutes you now, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
8. Sthuvadbhyo bakthi poorvam thwam chandike Vyadhi nasini |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess! who cures all diseases to those who sing your praise with devotion, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
9. Chandike sathatham ye twamarchanyantheeha bhakthithan  |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi  ||
Hey Goddess Chandika, to all those who worship you with devotion, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
10. Dehi sowbhagyam arogyam, dehi devi param sukham |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess give me health and good luck and also that happiness which is eternal, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
11. Videhi dwishatham nasam, videhi bala muchagai |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi.  ||
Hey Goddess! destroy all my enemies, give me great strength, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
12. Videhi devi kalyanam videhi vipulam sriyam |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess give me all well-meaning things, give me great wealth, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
13. Vidhyavantham yasasvantham lakshmivantham janam kuru |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess make your devotees with education, fame and wealthy, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
14. Prachanda daithya darpagne, Chandike pranathaya me |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi||
Hey Chandike, who destroyed the pride of the very heroic Rakshasas, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
15. Chathurbhuje, chathur vakthra samsthuthe, parameswari  |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi  ||
Hey Goddess, who has four hands, who is praised by Lord Brahma himself, Give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
16. Krishnena samsthuthe devi, saswad bakthya thwam ambike |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess who was praised by Lord Krishna similarly, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
17. Himachala sutha nadha poojithe parameswari |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey Goddess, who is being worshipped by Lord Shiva, Give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
18. Sura sura sirorathna nigrushta charanembike  |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi  ||
Hey Goddess, who has a feet before which asuras (not divines) and devas Dicvines) fall, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
19. Indrani pathi sad bhava poojithe parameswari  |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi. ||
Hey Goddess who is being worshipped by the husband of Indrani with devotion, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
20. Devi, prachanda dhor dhanda daithya darpa vinasini |
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi ||
Hey goddess, who destoryed the ego of the great Asuras having huge arms and weapons, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
21. Devi bakthajanodhama dathanandodhaye ambike|
Roopam dehi, jayam dehi yaso dehi, dwisho jahi. ||
Hey Goddess, who gives salvation to your devotees, give me looks. Give me victory, give me fame and destroy my enemies.
22. Patneem manoramam dehi, mano vruthanu sareenim |
Tharinim durga samsara sagarasya kuloth bhavam  ||
Hey Godde, give me a very pretty wife, who would obey my mind, who would help me cross this unfathomable sea of material life and who will make my mind happy.
23. Idham sthothram padithwa thu Maha sthothram paden nara  |
Sa thu saptha sathi samkhya vara mapnodhi sampadham  ||
A man who reads this prayer and then reads Devi Mahatmya would get great material and spiritual wealth.
 

Durgaa-Dvaatrimsan -Naama-Maalaa
People pay their obeisance to Durga singing her glory in Gayatree meter called Durga Gayatree thus:
Kaatyaayanaaya vidmahe kanyakumaari dheemahi tannoe  Durgihi prachoedayaat ||
We meditate upon Durga who belongs to Kaatyaayan Gotra, and who is the resplendent maiden. May that Durga prompt us (in all our deeds and thoughts).
They also started praising her with 32 choice names as follows:
DURGA-DVAATRIMSAN-NAAMA-MAALAA
Durgaa Durgaartir-samanee  Durgaa-padvi-nivaarinee | 
Durgamac-chedinee Durgasadhinee Durga-naasinee ||
 Durgata-uddhaarinee Durga-nihantree Durgam-aapahaa |
Durgama-jnaanadaa Durga-daityaloka- davaanalaa ||
Durgamaa Durgamaalokaa Durgam–aatma-svaroopinee |
Durga-maarga-pradaa Durgama-vidyaa  Durgamaasritaa ||
Durgama-jnaana-samsthaanaa Durgaa-madhyaana–bhaasinee |
Durga-mohaa Durgamagaa Durgam-aartha-svaroopinee ||
Durgama-asura-samhantree Durgama-ayudha-dhaarinee |
Durgama-angee Durgmataa Durgamyaa Durgameswaree ||
Durga-bheemaa Durga-bhaamaa Durgabhaa Durgadaarinee |
Naamaavalim- imam yastu Durgaaya mama maanavah ||
 Pathet sarvabhayaan-muktoe bhavishyati  na samsayah ||
--From Durgaa-sapta-satee

Saptaslokee Durgaa


Jnaaninaamapi chetaamci devee bhagavatee hi saa /
Balaadaakrishya Mohaaya mahaamaayaa prayachchhati // 1 ||
Devi who is known as Mahaamaaya attracts the attention of all forcibly including the learned ones, and casts her spell on them into the deep waters of desire, affection and attachment.
Durge smritaa harasi bheetamashesha -jantoh swastthaih matimateeva subhaam dadaaci
Daaridrya duhkha bhayahaarini kaa tvadanyaa sarvoepakaarakaranaaya sadaardrichittaa // 2 ||
Durga relieves the fear of all who are in trouble when they think of her; grants intellect and all good things on thinking of her for those who are not in trouble. She relieves miseries, fear and poverty.  She is ever kind hearted, taking care of everyone’s welfare.
Sarvamangala maangalye sive sarvaartha-sadhike /
Saranye tryambake gauri naaraayani namostu te  // 3 ||
She converts every affliction into pleasure; she is embodiment of auspiciousness, fulfilling every need. I pay my obeisance to one in whom I can take refuge, one who is addressed as Gauri, Tryambike and  Narayani.
Saranaagata-deenaarta-paritraana-paraayane /
Sarvasyaartihare devi narayani namostu te // 4 ||
She is ever eager to help the poor, sad people and relieves everyone’s pain who takes refuge in   her; my obeisance to Narayani.
Sarvasvaroope sarvesay sarvasaktisamanvite /
Bhayebhyastraahi noe devi durge devi namostu te // 5 ||
Oh! All pervading, master of all, omnipotent Devi, save me from all fears. My obeisance to you, Goddess Durge!
Rogaa-naseshaan-apahamci tushtaa rushtaa tu kaamaan sakalaa-nabheeshtaan /
Tva-maasritaanaam na vipannaraanaam tvamaasritaa hyaasrayataam prayaanti // 6 ||
She relieves all diseases when pleased, and takes away all desired things when not pleased. The men under her protection do not remain poor, but they get the power to give shelter to others who are needy.
Sarvabaadhaa-prasamanam trailokasya-akhileswari /
Evameva tvayaa kaarya-masmad-vairi-vinaasanam // 7  ||
Oh Devi! Please put an end to all obstacles that come in my way of happiness; Oh! The ruler of three worlds (heaven, earth and nether-worlds), make it your main task to destroy all my enemies.
Introducing Bhavani sahasranama……..

For your celebration of Sharada Navaratri,    Muralidharan Iyengar  from Singapore is   delighted to share a rare Sahasranama on Goddess Shakti titled Bhavani Sahasranama from Rudra Yamalam. The sanctity of this Sahasranama can be understood by the very elaborate Phalashruti running into several pages. Apparently Sri Kanchi Paramacharya used to recommend chanting this Sahasranama for begetting auspiciousness in one's life - especially girls who are seeking suitable grooms.

Though Goddess Shakti is worshipped in innumerable forms, Navaratri worships her in three forms Durga, Lakshmi and Sarasvati but in 9 different Durga forms (one each day). In Durga Saptashati, Goddess Devi herself corroborates the oneness of all her forms when Shumbhasura accuses Goddess Devi of fighting with Asuras with the help of others and She herself is not capable of defeating them (Devi Mahatmyam, Chapter 10, Shlokas 3-5)



Shumbha -

anyAsAM balamAshritya yud.dhyase yAtimAinI || 547 ||
devyuvAca -
ekaivA.haM jagatyatra dvitIyA kA mamAparA | pashyaitA duShTamayye vishantyo madvibhUtayaH ||

(Meaning : In this universe, I am the only who is present. What is there beyond me? O Fool! All these (forms such as Brahmani, Kaumari, Maheshvari, etc.) are all my manifestations and you will now see them merging back in me).

Now let us see how the same concept is expounded in a Narada Pancharatra, which is one of important Vaishnavite Agamas. In Ratri 1, Chatper 12, Goddess Parvati prays Lord Krishna as below (Shlokas 55 - 64) :

PArvatyuvAca -

Tava vaxasi rAdha.ahaM rAse vRRindAvane vane | mahalaxmIshca vaikuNThe pAda padmArcane ratA || 55 ||
shvetadvIpe sindhukanyA viShNorasi bhUtale | brahmaloke ca brahmANI vedamAtA ca bharati. || 56 ||
tatpashcA daxa-kanyAhamadhunA pArvatI hare | tavAGYayA harakoreDe tvad Bhakta prati janmani || 58 ||
Narayana-priyA shashvat tena nArAyaNI shrutau | viShNorahaM parAshaktir viShNumAyA ca vaishnavi || 59 ||
Ananta-koTi brahmANDaM mayA sammohitaM sadA | viduShAM rasanAgre ca pratyaxaM hi Sarasvati || 60 ||

(Meaning : In your heart I am Radha and I was with you in Vrindavana. I accompany you as Lakshmi in Vaikuntha and I perform archana to your Lotus feet. In the earth I am Sindhu Kanya | I am Brahmani, Vedamata and Bharati in Brahma loka | Now I am Parvati, daughter of Daksha and consort of Shankara. I worship you in every manifestation of mine. I am Vishnumaya and Vaishnavi ...")

Actually Lord Narayana conveys the same in Gayatri Stotram in Devi Bhagavatam ("Adishakte jaganmAtar bhaktAnugraha kAriNI ...") and explains how the same Shakti is manifested in different forms in different abodes.

So there is no surprise Navaratri prays to Goddess Shakti in 3 different forms. By virtue of this, the right place for all the time-killers such as supposed disparity among Trinity is Rubbish bin. (By the way, in the imaginary fight between Vishnu and Shiva, poor Brahma is always given a raw deal!)

 In Vishnu stutis,Siva is praised as sha~Nkara-priya-mitrAya namaH (Ranganatha Ashtottaram, Venkatesha Ashtottaram, etc.) and Shiva is praised as Vishnu-kalatrAya namaH/Vishnu-vallabhAya namaH.  .

I personally think fanaticism has no place in Sanatana Dharma nor is it a measure of intensity of one's Bhakti. If at all, it is perhaps a measure of the intensity one's psychological/mental disorder (eccentricity)!

May We Pray to Goddess Durga who is also Lakshmi and Sarasvati during this Navaratri!

  
    
 Sri Bhavani Sahasranama Stotram – Sri Rudra Yamalam

The following is a rare Saharanamam (1008 names) of Goddess Bhavani from Sri Rudra Yamala Tantram as told by Lord Shiva to Lord Nandi. The Phalashruti is very elaborate running to several pages. In summary the following benefits are said to accure to the one who chants this Sahasranama with devotion:
·        Relief from all sins, sorrows, diseases, inauspiciousness, planetary afflictions,
            afflictions from evil spirits, etc.
·        Accrual of wealth, grains, lustre, comforts, fame, auspicious events, progeny, clan,
            spouse, etc.
·        Chanting this Sahasranama 10 times a day bestows divine vision of Sri Bhavani in
            dreams. Chanting this 1000 times bestows Siddhi of this Sahasranama.

Srīgaeśāya nama|

śakha triśūla śara-cāpa-karāṁ trinetrāṁ
tigmetarāṁśu-kalayā vilasat kirīṭām |
siha-sthitāṁ asura-siddha-nutāṁ ca durgāṁ
durgānibhāṁ durita-dukha-harāṁ namāmi || 1 ||
akula-kula-bhadantī cakra-madhye-sphurantī
madhura-madhu-pibantī kaṇṭakān-bhakayantī |
durita-aparahantī sādhakān-poayantī
jayati jagati devī sundarī krīḍayanti || 2 ||
caturbhujāṁ ekavaktrāṁ pūrendu-vadana-prabhām |
khaga-śakti-dharāṁ devīṁ varadā'bhaya-pāṇikām || 3 ||
preta-sasthāṁ mahāraudrīṁ bhujagenopavītinīm |
bhavānīṁ kāla-sahāra baddha-mudrā-vibhūṣitām || 4 ||
jagat-sthiti-karīṁ brahma viṣṇu-rudrādibhisurai|
stutāṁ tāṁ parameśānīṁ naumyahavighna-hāriṇīm || 5 ||
om namo bhavānyai ||
kailāsa śikhare ramye devadevamaheśvaram |
dhyānoparataṁ āsīnaprasanna-mukha-pakajam || 1 ||
surā'sura śiro-ratna rañjitāṅghri yugaprabhum |
praamya śirasā nandī baddhāñjalir abhāṣata || 2 ||
śrīnandikeśvara uvāca -
 devadeva jagannātha saṁśayo'sti mahān mama |
rahasyakiñcid icchāmi praṣṭutvāṁ bhakta-vatsala || 3 ||
devatāyās tvayā kasyāḥ stotraetad divāniśam |
pahyate niratanātha tvattakimaparamahat || 4 ||
iti pṛṣṭas tadā śambhur nandikena jagadguru|
provāca bhagavān īśo vikasan-netra-pakaja|| 5 ||
śrībhagavānuvāca -
sādhu sādhu gua-śreṣṭha pṛṣṭavānasi māṁ ca yat |
skandasyāpi ca yad gopyarahasyakathayāmi tat || 6 ||
purā kalpakaye lokān siskur mūḍha-cetana|
gua-traya-mayī-śaktimūlaprakti sajñitā || 7 ||
tasyāmahasamutpannatatvaistair mahadādibhi|
cetaneti tataḥ śaktir māṁ kāpyāligya tasthuṣī || 8 ||
hetusakalpa jālasya mano'dhiṣṭhāyinī śubhā |
iccheti paramā śaktir unmimīla tataparam || 9 ||
tato vāgiti vikhyātā śaktiḥ śabdamayī purā |
prādurāsīj jaganmātā vedamātā sarasvatī || 10 ||
brāhmī ca vaiṣṇavī raudrī kaumārī pārvatī śivā |
siddhidā buddhidā śāntā sarva-magala-dāyinī || 11 ||
tayaitat sjyate viśvaanādhāraca dhāryate |
tayaitat pālyate sarvatasyāmeva pralīyate || 12 ||
arcitā praatā dhyātā sarva-bhāva-viniścitai|
ārādhitā stutā saiva sarva-siddhi-pradāyinī || 13 ||
tasyāścā 'nugrahādeva tāmeva stutavānaham |
sahasrair nāmarbhir divyaitrailokya-prai-pūjitai|| 14 ||
stavenānena santuṣṭā māmeva praviveśa sā |
tadārabhya mayā prāptaaiśvaryapadamuttamam || 15 ||
tatprabhāvān mayā sṛṣṭajagadetac-carācaram |
sasurā'sura gandharva yaka rākasa mānavam || 16 ||
sapannagasasāmudrasaśaila vana kānanam |
sagraharāśi nakatra pañca-bhūta-guṇānvitam || 17 ||
 =nandin nāma-sahasrea stavenānena sarvadā |
staumyahaparamāṁ śaktimamā'nugraha-kāriṇīm || 18 ||
ityuktoparatadevacarācara guruvibhum |
praamya śirasā nandī provāca parameśvaram || 19 ||
śrīnandikeśvara uvāca -
bhagavan devadeveśa lokanātha jagatprabho |
bhakto'smi tava-dāso'smi prasādakriyatāṁ mayi || 20 ||
devyāḥ stavaidapuyadurlabhayat surairapi |
śrotuicchāmyahadeva prabhāvaapi cā'sya tu || 21 ||
śrībhagavānuvāca -
śrṛṇu nandin mahābhāga stavarājaidaṁ śubham |
sahasrair nāmarbhir divyaisiddhidasukha-mokadam || 22 ||
śucibhiprātarutthāya pahitavyasamāhitai|
trikālaṁ śraddhayā yuktair nātaparatarastava|| 23 ||
asya śrīstavarājasya sadāśiva ṛṣis smta|
devatā jagatāṁ dhātrī trikūṭā paramottamā || 24 ||
śaktiś caṇḍī kīlakaca kāmarājā'midhabhavet |
chando 'nuṣṭup samākhyātamanaso vāñchitaphalam || 25 ||
atha dhyānavadāmyasya devyāḥ paramauttamam |
ktena yena jāyānte nṛṇāṁ sarve manorathā || 26 ||
nābher adhastān nīlābhāṁ upari śyāmālāktim |
agre raktā'ravindābhāṁ caturbhuja samanvitām || 27 ||
graiveyāṅgada sayuktāṁ lasat kāñcī kapālinīm |
evadhyātvā pahet paścāt stavarājaphalāptaye || 28 ||
tato nyāsaprakurvīta sādhakaprema samyuta|
bheruṇḍāgre-me-sadā-pātu caṇḍī-me pātu-pṛṣṭhata|| 29 ||
pāñcālī-dakie-pārśve mahāvidyā-ca-vāmake |
ūrdhva-pātu-jaganmātā pātvadha-śāṅkarī-mama || 30 ||
prācyāṁ-rakatu-cāmuṇḍā vahni-koe-ca-gāruḍī |
kāmākhyā-dakia-deśe bhūtātmā-nitir-mama || 31 ||
 mahālakmīr-jalā-deśe vāyau-pātu-śivapriyā |
kaubere-kulavidyā-ca pātvīśe-vāruṇī tathā || 32 ||
ūrdhvatuṇḍakarā 'dhastāt pātu-tripura-bhairavī |
evanyāsasamādhāya pahed vighna-vivarjita|| 33 ||
|| viniyoga||
om asya śrībhavānī nāma-sahasra-stavarājasya | śrībhagavān
mahādeva ṛṣi| anuṣṭup chanda| ādyā śaktiḥ śrībhagavatī bhavānī devatā
| hrīṁ bīja| śrīṁ śakti| klīṁ kīlaka| śrībhagavatī bhavānī prītyarthe jape
viniyoga||
|| ṛṣyādi nyāsa||
śirasi mahādeva ṛṣaye nama| āsye anuṣṭup chandase nama| hdi
śrībhagavatī bhavānī devatāyai nama| guhye hrīṁ bījāya nama|
pādayoḥ śrīṁ śaktaye nama| sarvāṅge klīṁ kīlakāya nama|
|| mantra-nyāsa||
om śrāṁ hrāṁ klāṁ aguṣṭhābhyāṁ nama| om śrīṁ hrīṁ klīṁ
tarjanībhyāṁ nama| om śrūṁ hrūṁ klūṁ madhyamābhyāṁ nama| om
śraihraiklaianāmikābhyāṁ nama| om śrauhrauklau
kaniṣṭhikābhyāṁ nama| om śrahraklakara-tala-kara-pṛṣṭhābhyāṁ
nama||
|| hdayādi nyāsa||
om śrāṁ hrāṁ klāṁ hdayāya nama| om śrīṁ hrīṁ klīṁ śirase svāhā
| om śrūṁ hrūṁ klūṁ śikhāyai vaa| om śraihraiklaikavacāya hum |
om śrauhrauklaunetra-trayāya vaua| om śrahraklaastrāya
pha||
|| stava nyāsa||
om ekavīrāyai nama- aguṣṭhābhyāṁ nama| om mahāmāyāyai
nama- tarjanībhyāṁ nama| om pārvatyai nama- madhyamābhyāṁ
nama| om giriśa-priyāyai nama- anāmikābhyāṁ nama| om gauryai
nama- kaniṣṭhikābhyāṁ nama| om karālinyai nama- kara-tala-karapṛṣṭhābhyāṁ
nama||
om ekavīrāyai nama- hdayāya nama| om mahāmāyāyai nama-
śirase svāhā | om pārvatyai nama- śikhāyai vaa| om giriśa-priyāyai
 nama- kavacāya hum | om gauryai nama- netra-trayāya vaua| om
karālinyai nama- astrāya pha| om bhūrbhuvassuvaro- iti digbandha||
|| mantra||
om śrīṁ hrīṁ klīṁ caṇḍī yogeśvarī bhava-bhavānī sarva-kāma-prade
sarva-saubhāgya-pradāyinī hrīṁ nama||
|| bhavānī gāyatrī mantra||
om tatpuruṣāyai vidmahe | mahādevyai dhīmahi | tanno bhavānī
pracodayāt ||
|| dhyānam||
om hrīṁ śrīṁ klīṁ so'ham ||
ardhendumauliamalāṁ amarā'bhivandyāṁ
ambhoja pāśa sṛṇi pūra kapāla-hastām |
raktāṅga rāga rasanābharaṇāṁ trinetrāṁ
dhyāyec chivasya-vanitāṁ madavihvalāṅgīm || 1 ||
om bālārka-maṇḍalābhāsāṁ caturbāhutrilocanām |
pāśāṅkuśa śarañ cāpadhārayantīṁ śivāṁ bhaje || 2 ||
|| pañcha-pūjā ||
lapthivyātmikāyai gandhasamarpayāmi | haṁ ākāśātmikāyai
pupaipūjayāmi | yavāyvātmikāyai dhūpaṁ āghrāpayāmi | ra
vahnyātmikāyai dīpadarśayāmi | vaamtātmikāyai amta-mahānaivedya
nivedayāmi | sasarvātmikāyai sarvopacāra-pūjāṁ
samarpayāmi ||
|| śrībhavānī sahasranāma stotram ||
om mahāvidyā jaganmātā mahālakmīḥ śivapriyā |
viṣṇumāyā śubhā śāntā siddhā siddha-sarasvatī || 1 ||
kamā kāntiprabhā jyotsnā pārvatī viśvamagalā |
higulā caṇḍikā dāntā padmā lakmīr haripriyā || 2 ||
tripurā nandinī nandā sunandā sura-vanditā |
yajñavidyā mahāmāyā vedamātā sudhā dhti|| 3 ||
prītipriyā prasiddhā ca mṛḍānī vindhya-vāsinī |
siddha-vidyā mahāśaktipthivī nārada-sevitā || 4 ||
 puruhūta-priyā kāntā kāminī padma-locanā |
prahlādinī mahāmātā durgā durgārti-nāśinī || 5 ||
jvālāmukhī sugotrā ca jyotikumuda-vāsinī |
durgamā durlabhā vidyā svargatipuravāsinī || 6 ||
aparṇā śāmbarī māyā madirā mdu-hāsinī |
kula-vāgīśvarī nityā nityaklinnā kṛśodarī || 7 ||
kāmeśvarī ca nīlā ca bhīruṇḍā vahni-vāsinī |
lambodarī mahākālī vidyā vidyeśvarī tathā || 8 ||
nareśvarī ca satyā ca sarva-saubhāgya-dāyinī |
sakariṇī nārasihī vaiṣṇavī ca mahodarī || 9 ||
kātyāyanī ca campā ca sarva-sampatti-kāriṇī |
nārāyaṇī mahānidrā yoganidrā prabhāvatī || 10 ||
prajñā pāramitā prāā tārā madhumatī madhu|
kṣīrārava-sutā hārā kālikā siha-gāminī || 11 ||
okārā ca sudhākārā cetanā kopanā kiti|
ardha-bindu-dharā dhīrā viśvamātā kalāvatī || 12 ||
padmāvatī suvastrā ca prabuddhā ca sarasvatī |
kuṇḍāsanā jagaddhātrī buddhamātā janeśvarī || 13 ||
jinamātā jitendrā ca śāradā hasa-vāhinī |
rājyalakmīr vaakārā sudhākārā sudhātmikā || 14 ||
rājanītis trayī-vārtā daṇḍa-nītikpāvatī |
sadbhūtis tāriṇī śraddhā sadgatisatparāyaṇā || 15 ||
sindhur mandākinī gagā yamunā ca sarasvatī |
godāvarī vipāśā ca kāverī ca śatahradā || 16 ||
sarayūś candrabhāgā ca kauśikī gaṇḍakī śivā |
narmadā karmanāśā ca carmavatī ca vedikā || 17 ||
vetravatī vitastā ca varadā vara-vāhinī |
satī pativratā sādhvī sucakukuṇḍa-vāsinī || 18 ||
ekacakusahastrākṣī suśroṇī bhagamālinī |
senāśreipatākā ca suvyūhā yuddha-kāṅkiṇī || 19 ||
supatākā jayā rambhā vipañcī pañcamapriyā |
parā parakalā kāntā triśaktir moka-dāyinī || 20 ||
 aindrī māheśvarī brāhmī kaumārī kamalāsanā |
icchā bhagavatī dhenukāmadhenukpāvatī || 21 ||
vajrāyudhā vajrahastā caṇḍī caṇḍa-parākramā |
gaurī suvara-varṇā ca sthiti-sahāra-kāriṇī || 22 ||
ekā 'nekā mahejyā ca śatabāhur mahābhujā |
bhujaga-bhūṣaṇā bhūṣā ṣa-cakra-krama-vāsinī || 23 ||
a-cakra-bhedinī śyāmā kāyasthā kāya-varjitā |
susmitā sumukhī kṣāmā mūlapraktir īśvarī || 24 ||
ajā ca bahuvarṇā ca puruṣārtha-prarvatinī |
raktā nīlā sitā śyāmā kṛṣṇā pītā ca karburā || 25 ||
kudhā tṛṣṇā jarā vddhā taruṇī karuṇālayā |
kalā kāṣṭhā muhūrtā ca nimeṣā kālarūpiṇī || 26 ||
suvara-rasanā nāsā cakusparśavatī rasā |
gandhapriyā sugandhā ca susparśā ca manogati|| 27 ||
mganābhir mgākṣī ca karpūrāmoda-dhāriṇī |
padmayonisukeśī ca suligā bhagarūpiṇī || 28 ||
yonimudrā mahāmudrā khecarī svarga-gāminī |
madhuśrīr mādhavī vallī madhumattā madoddhatā || 29 ||
mātagī śukahastā ca pupa-bāṇeku-cāpinī |
raktāmbaradharā dhīrā mahāśvetā vasupriyā || 30 ||
om hrāṁ hrīṁ hrūṁ hraraktāmbarī svāhā |
śubhrāmbaradharā dhārā rakta-pupāvatasinī |
suveṇī padmahastā ca muktāhāra-vibhūṣaṇā || 31 ||
karpūrāmoda niḥśvāsā padminī padmamandirā |
khaginī cakrahastā ca bhusuṇḍī parighāyudhā || 32 ||
cāpinī pāśahastā ca triśūla-vara-dhāriṇī |
subāṇā śakti-hastā ca mayūra-varavāhanā || 33 ||
varāyudhadharā dhīrā vīrapānamadotkaṭā |
vasudhā vasudhārā ca jayā śākambharī śivā || 34 ||
vijayā ca jayantī ca sustanī śatru-nāśinī |
antarvatī devaśaktir varadā varadhāriṇī || 35 ||
 śītalā ca suśīlā ca bālagraha-vināśinī |
kaumārī ca suparṇā ca kāmākhyā kāma-vanditā || 36 ||
jālandhara-dharā 'nantā kāmarūpa-nivāsinī |
kāmabījavatī satyā satya-mārga-parāyaṇā || 37 ||
sthūla-mārga-sthitā sūkmā sūkma-buddhi-prabodhinī |
akoṇā ca trikoṇā ca trinetrā vṛṣabha-dhvajā || 38 ||
vṛṣapriyā vṛṣārūḍhā mahiṣāsura-ghātinī |
śumbha-darpa-harā dptā dīpta-pāvaka-sannibhā || 39 ||
kapāla-bhūṣaṇā kālī kapālavara-dhāriṇī |
kapāla-kuṇḍalā dīrghā śivadūtī ghanasvanā || 40 ||
siddhidā buddhidā nityā tattva-mārga-prabodhinī |
kambugrīvā vasumatī chatracchāyā ktālayā || 41 ||
kuṇḍalinī jagadgarbhā bhujagākāra-śāyinī |
prollasat saptapadmā ca nābhi-nāla-mṛṇālinī || 42 ||
mūlādhārā nirākārā vahni-kuṇḍa-ktālayā |
vāyu-kuṇḍa-sukhāsīnā nirādhārā nirāśrayā || 43 ||
śvāsocchavāsagatir jīvā grāhiṇī vahni-saṁśrayā |
vallī-tantu-samutthānā ṣarasā svāda-lolupā || 44 ||
tapasvinī tapa-siddhā tāpasī ca tapa-priyā |
taponiṣṭhā tapoyuktā tapasa-siddhi-dāyinī || 45 ||
sapta-dhātu-mayī mūrtisapta-dhātvantarāśrayā |
dehapuṣṭir manastuṣṭir ratnapuṣṭir baloddhatā || 46 ||
auadhī vaidyamātā ca dravya-śaktiprabhāvinī |
vaidya-vidyā cikitsā ca supathyā roga-nāśinī || 47 ||
mgayā mgamāṁsādā mgatvamgalocanā |
vāgurā bandharūpā ca vadharūpā vadhoddhatā || 48 ||
vandhyā vandi-stutā kārā-gāra-bandha-vimocinī |
śṛṅkhalā kalahā vidyā dṛḍha-bandha-vimokiṇī || 49 ||
ambikā 'mbālikā cā'mbā svacchā sādhujanā'rcitā |
kaulikī kulavidyā ca sukulā kulapūjitā || 50 ||
kālacakrabhramā bhrāntā vibhramā bhrama-nāśinī |
vātyālī meghamālā ca suvṛṣṭisasya-vardhinī || 51 ||
akārā ca ikārā ca ukāraukāra-rūpiṇī |
hrīṅkāra-bīja-rūpā ca klīṅkārāmbara-dhāriṇī || 52 ||
sarvākaramayī śaktir akarārava-mālinī |
sindūrārua-varṇā ca sindūra-tilaka-priyā || 53 ||
vaśyā ca vaśya-bījā ca loka-vaśya-vibhāvinī |
npavaśyā npai-sevyā npa-vaśyakarī priyā || 54 ||
mahiṣī npamānyā ca npāā npa-nandinī |
npa-dharma-mayī dhanyā dhana-dhānya-vivardhinī || 55 ||
om hrīṁ śrīṁ klīṁ kttikā kali-nāśinyai namasvāhā |
cātur-vara-mayī mūrtiś caturvaraprapūjitā |
sarva-dharma-mayī siddhicaturāśrama-vāsinī || 56 ||
brāhmaṇī katriyā vaiśyā śūdrā cāvaravarajā |
veda-mārga-ratā yajñā veda-viśva-vibhāvinī || 57 ||
astra-śastra-mayī vidyā varaśastrā'stra-dhāriṇī |
sumedhā satyamedhā ca bhadrakālyaparājitā || 58 ||
gāyatrī satktisandhyā sāvitrī tripadāśrayā |
trisandhyā tripadī dhātrī supathā sāmagāyinī || 59 ||
pāñcālī bālikā bālā bālakrīḍā sanātanī |
garbhādhārā dharā śūnyā garbhāśaya-nivāsinī || 60 ||
surāri-ghātinī ktyā pūtanā ca tilottamā |
lajjā rasavatī vidyā bhavānī pāpa-nāśinī || 61 ||
paṭṭāmbaradharā gītā sugītir gāna-gocarā |
sapta-svaramayī tantrī ṣaja-madhyama-dhaivatā || 62 ||
mūrchanā grāma-sasthānā susthānā sthāna-vāsinī |
aṭṭāṭṭahāsinī pretā pretāsana-nivāsinī || 63 ||
gīta-ntya-priyā kāmā tuṣṭidā puṣṭidā kamā |
niṣṭhā satyapriyā prajñā lokeśā ca tilottamā || 64 ||
saviṣā jvālinī jvālā via-mohārti-hāriṇī |
śatamārī mahādevī vaiṣṇavī śata-patrikā || 65 ||
viṣārir nāgadamanī kurukullā 'mtodbhavā |
bhūta-bhīti-harā rakṣā bhūtāveśa-vināśinī || 66 ||

rakoghnī rākasī rātrir dīrghanidrā divāgati|
candrikā candrakāntiś ca sūryakāntir niśācarī || 67 ||
ḍākinī śākinī śikṣā hākinī cakravākinī |
śītā śītapriyā svāṅgā sakalā vanadevatā || 68 ||
gururūpadharā gurvī mtyumārī viśāradā |
mahāmārī vinidrā ca tandrā mtyu-vināśinī || 69 ||
candra-maṇḍala-sakāśā candra-maṇḍala-vartinī |
aimādi-guopetā suspahā kāma-rūpiṇī || 70 ||
aṣṭa-siddhi-pradā prauhā duṣṭa-dānava-ghātinī |
anādinidhanā puṣṭiscaturbāhuś caturmukhī || 71 ||
caturābdhiśayā śāntā caturvarga-phalapradā |
kāśa-pupa-pratīkāśā śarat-kamala-locanā || 72 ||
soma-sūryāgni-nayanā brahma-viṣṇu-śivārcitā |
kalyāṇī kamalā kanyā śubhā magala-caṇḍikā || 73 ||
bhūtā bhavyā bhaviyā ca śailajā śailavāsinī |
vāma-mārga-ratā vāmā śiva-vāmāṅga-vāsinī || 74 ||
vāmācāra-ratā tuṣṭir lopāmudrā prabodhinī |
bhūtātmā paramātmā ca bhūta-bhāva-vibhāvinī || 75 ||
magalā ca suśīlā ca paramārtha-prabodhikā |
dakiīṇā dakiṇāmūrtisudakṣā ca haripriyā || 76 ||
yoginī yoganidrā ca yogāṅga-dhyāna-śālinī |
yogapaṭṭadharā yuktā muktānāṁ-paramā-gati|| 77 ||
nārasihī sujanmā ca trivarga-phala-dāyinī |
dharmadā dhanadā caiva kāmadā mokadā dyuti|| 78 ||
sākiṇī kaadā ''kāṅkṣā dakajā koi-rūpiṇī |
kratukātyāyanī svacchā svacchandā ca kavipriyā || 79 ||
om hrīṁ śrīṁ karikā kāla-nāśinī namasvāhā |
satyāgamā bahisthā ca kāvyaśaktikavitvadā |
menāputrī satī sādhvī maināka-bhaginī tait || 80 ||
saudāminī sudhāmā ca sudhāmnī dhāma-śālinī |
saubhāgya-dāyinī devī subhagā dyuti-varddhinī || 81 ||
 hrīḥ śrīś ca kttivasanā kttikā kāla-nāśinī |
raktabīja-vadhodyuktā sutantur bījasantati|| 82 ||
om śrīṁ hrīṁ kttikā kali-nāśinyai namasvāhā |
jagajjīvā jagadbījā jagatraya-hitaiiṇī |
cāmīkarā ca candrā ca sākṣāt oaśikā kalā || 83 ||
yattatpadānubandhā ca yakiṇī dhanadā'rcitā |
citriṇī citramāyā ca vicitrā bhuvaneśvarī || 84 ||
cāmuṇḍā muṇḍahastā ca caṇḍa-muṇḍa-vadhodyatā |
aṣṭamyekādaśī pūrṇā navamī ca caturdaśī || 85 ||
umā kalaśahastā ca pūra-kumbha-payodharā |
abhīrūrbhairavī bhīrūr bhīmā tripurabhairavī || 86 ||
mahācaṇḍā ca raudrī ca mahābhairava-pūjitā |
nirmuṇḍā hastinī caṇḍā vikarālā daśanānanā || 87 ||
karālā vikarālā ca ghora-ghurghura-nādinī |
rakta-dantordhvakeśī ca bandhūka-kusumāruṇā || 88 ||
kādambarī vipāśā ca kāśmīra-kukumapriyā |
kitir bahusuvarṇā ca ratir bahusuvaradā || 89 ||
mātaginī varārohā matta-mātaga-gāminī |
hasā hasagatir hasī hasojvala śiroruhā || 90 ||
pūra-candra-mukhī śyāmā smitāśā ca sukuṇḍalā |
maṣī ca lekhanī lekhā sulekhā lekhaka-priyā || 91 ||
śakhinī śakha-hastā ca jalasthā jaladevatā |
kuruketrāvanī kāśī mathurā kāñcyavantikā || 92 ||
ayodhyā dvārikā māyā tīrthā tīrthakarī priyā |
tripukarā 'prameyā ca kośasthā kośa-vāsinī || 93 ||
kauśikī ca kuśāvartā kauśāmbā kośa-vardhinī |
kośadā padmakośākṣī kausumbha kusuma-priyā || 94 ||
totulā ca tulākoikoasthā koarāśrayā |
svayambhūśca surūpā ca svarūpā rūpa-vardhinī || 95 ||
tejasvinī sudīkṣā ca baladā baladāyinī |
mahākośā mahāgartā buddhisadasadātmikā || 96 ||
 mahāgraha-harā saumyā viśokā śoka-nāśinī |
sātvikā satva-sasthā ca rājasī ca rajovtā || 97 ||
tāmasī ca tamoyuktā guatraya-vibhāvinī |
avyaktā vyaktarūpā ca vedavidyā ca śāmbhavī || 98 ||
śakarā kalinī kalpā mana-sakalpa-santati|
sarvalokamayī śaktisarva-śravaa-gocarā || 99 ||
sarvajñānavatī vāñchā sarva-tattvāvabodhikā |
jāgratī ca suuptiś ca svapnā'vasthā turīyakā || 100 ||
tvarā manda-gatir mandā madirā moda-dāyinī |
pānabhūmipānapātrā pāna-dāna-karodyatā || 101 ||
āghūrṇārua-netrā ca kiñcidavyakta-bhāṣiṇī |
āśāpūrā ca dīkṣā ca dakṣā dīkita-pūjitā || 102 ||
nāgavallī nāgakanyā bhoginī bhogavallabhā |
sarva-śāstramayī vidyā susmtir dharmavādinī || 103 ||
śruti-smti-dharā jyeṣṭhā śreṣṭhā pātāla-vāsinī |
mīmāṁsā tarkavidyā ca subhaktir bhaktavatsalā || 104 ||
sunābhir yātanā yātī gambhīrā 'bhāva-varjitā |
nāgapāśadharā mūrtir agādhā nāgakuṇḍalā || 105 ||
sucakrā cakra-madhyasthā cakrakoa-nivāsinī |
sarva-tantra-mayī vidyā sarva-mantrākarā tathā || 106 ||
madhusravā sravantī ca bhrāmarī bhramarālayā |
om hrāṁ hrīṁ hrūṁ hrarakteśvaryai namasvāhā |
māt-maṇḍala-madhyasthā māt-maṇḍala-vāsinī || 107 ||
kumāra-jananī krūrā sumukhī jvara-nāśinī |
nidhānā-pañca-bhūtānāṁ bhava-sāgara-tāriṇī || 108 ||
akrūrā ca grahavatī vigrahā graha-varjitā |
rohiṇī bhūmi-garbhā ca kālabhūḥ kālavartinī || 109 ||
kalaka-rahitā nārī catu-aṣṭyabhidhāyinī |
atīva-vidyamānā ca bhāvinī prītimañjarī || 110 ||
sarvasaukhyavatī bhuktir āhāra-pariṇāminī |
jīrṇā ca jīra-vastrā ca nūtanā navavallabhā || 111 ||
 ajarā ca raja-prītā ratirāga-vivardhinī |
pañca-vātagatir bhinnā pañca-ślemāśayādharā || 112 ||
pañca-pittavatī śaktipañca-sthāna-vibhāvinī |
udakyā ca vṛṣasyantī vṛṣa-prasraviṇīhayā || 113 ||
rajaḥ śukradharā śaktir jarāyur garbha-dhāriṇī |
trikālajñā triligā ca trimūrtis tripurasundarī || 116 ||
arāgā śivatattvā ca kāma-tattvā ca rāgiṇī |
prācyavācī pratīcī ca digudīcī vidigdiśā || 117 ||
ahaktir ahakārā balimāyā balipriyā |
sruksruvā sāmidhenī ca suśraddhā śrāddha-devatā || 118 ||
mātā mātāmahī tptipiturmātā pitāmahī |
snuṣā dauhitriṇī putrī pautrī naptrī svasā priyā || 119 ||
stanadā stanadhārā ca viśvayonistanandhayā |
śiśūtsagadharā ḍolā ḍolākrīḍābhinandinī || 120 ||
urvaśī kadalī kekā viśikhā śikhivartinī |
khavāṅgadhāriṇī khaga bāṇa-pukhānuvartinī || 121 ||
lakya-prāptikarā lakyā sulakṣā śubhalakaṇā |
vartinī supathācārā parikhā ca khanirvti|| 122 ||
prākāra-valayā velā maryādā ca mahodadhi|
poiṇī śoiṇī śaktir dīrghakeśī sulomaśā || 123 ||
lalitā māṁsalā tanvī veda-vedāṅga-dhāriṇī |
narāskpānamattā ca nara-muṇḍa-vibhūṣaṇā || 124 ||
akakrīḍāratisārī śārikā śuka-bhāṣiṇī |
śāmbhavī gāruḍī vidyā vāruṇī varuṇārcitā || 125 ||
om vrāṁ vrīṁ vrūṁ vravārāhyai namasvāhā |
vārāhī tuṇḍa-hastā ca daṁṣṭroddhta-vasundharā |
mīnamūrtir dharāmūrtivadānyā pratimāśrayā || 126 ||
amūrtā nidhimūrtā ca śāligrāma-śilā śuci|
smtisaskāra-rūpā ca susaskārā ca saskti|| 127 ||
prāktā deśabhāṣā ca gāthā gītiprahelikā |
iḍā ca pigalā pigā suumnā sūryavāhinī || 128 ||
 śucisravā ca tālusthā kākinī mtajīvinī |
aurūpā bhadrūpā laghurūpā gurusthirā || 129 ||
sthāvarī jagamā devī kta-karma-phala-pradā |
viayākrānta-dehā ca nirviṣā ca jitendriyā || 130 ||
citsvarūpā cidānandā parabrahmāvabodhinī |
nirvikārā ca nirvairā ratisatyā'dhivartinī || 131 ||
puruṣā 'jñāna-bhinnā ca kṣāntikaivalya-dāyinī |
vivikta-sevinī prāā jvalanā ca bahuśrutā || 132 ||
nirīhā ca samastaikā sarva-lokaika-sevitā |
sevā sevāpriyā sevyā sevā-phala-vivarddhinī || 133 ||
kalikalkipriyā śīlā duṣṭa-mleccha-vināśinī |
pratyakṣā ca dhunar yaṣṭikhagadhārā dharārathā || 134 ||
aśvaplutā ca valgā ca sṛṇirmattā ca vāruṇī |
vīrasūr vīramātā ca vīraśrīr vīranandinī || 135 ||
jayaśrīr jayadīkṣā ca jayadā jayavarddhinī |
saubhāgyā ca śubhākārā sarva-saubhāgya-dāyinīī || 136||
kemakarī kemarūpā sartkīttipathidevatā |
sarva-tīrtha-mayī mūrtisarva-deva-mayī prabhā || 137 ||
sarva-siddhi-pradā śaktisarva-magala-sajñitā |
om aihrīṁ śrīṁ klīṁ sarva-siddhi-pradāyinī svāhā |

|| phalaśruti||

puyasahasranāmedaṁ śivāyāḥ śiva-bhāṣitam || 138 ||
yapahet prātarutthāya śucir bhūtvā samāhita|
yaścāpi śṛṇuyān nityanaro niścala-mānasa|| 139 ||
ekakāladvikālavā trikālaṁ śraddhayānvita|
sarva-dukha-vinirmukto dhana-dhānya-samanvita|| 140 ||
tejasvī balavāñ chūraḥ śoka-roga-vivarjita|
yaśasvī kīrtimān dhanyasubhago loka-pūjita|| 141 ||
rūpavān gua-sampannaprabhā-vīrya-samanvita|
śreyāṁsi labhate nityaniścalāṁ ca śubhāṁ śriyam || 142 ||
 sarva-pāpa-vinirmukto lobha-krodha-vivarjita|
nityabandhu sutair dāraiputra pautrair mahotsavai|| 143 ||
nanditasevito bhtyair bahubhiḥ śuddha-mānasai|
vidyānāṁ-pārago-viprakatriyo-vijayī-rae | || 144 ||
vaiśyastu-dhana-lābhāḍhyaḥ śūdraśca-sukhamedhate |
putrārthī-labhate-putradhanārthī-labhate-dhanam || 145 ||
icchā-kāma-tu-kāmārthī dharmārthī-dharmamakayam |
kanyārthī-labhate-kanyāṁ rūpa-śīla-guanvitām || 146 ||
ketra-ca-bahu-śasya-syād gāvaśca-bahu-dugdhadāḥ |
nā'śubhanā'padas tasya na bhayanpa-śatrubhi|| 147 ||
jāyate-nā'śubhā-buddhir labhate-kula-dhuryatām |
na-bādhante-grahās-tasya na-rakṣāṁsi-na-pannagāḥ || 148 ||
na piśācā na ḍākinyo bhūtavyantara-jmbhikāḥ |
bālagrahābhibhūtānāṁ bālānāṁ śānti-kārakam || 149 ||
dvandvānāṁ prītibhede ca maitrī-karaamuttamam |
lohapāśair dṛḍhair baddho bandhī veśmani durgame || 150 ||
tiṣṭhan śṛṇvan pahen martyo mucyate nātra saṁśaya|
na dārāṇāṁ na putrāṇāṁ na bandhūnāṁ na mitrajam || 151 ||
paśyanti nahi te śokaviyogacirajīvina|
andhastu labhate dṛṣṭicaku-rogair na bādhyate || 152 ||
vadhiraḥ śrutimāpnoti mūko vācaṁ śubhāṁ nara|
etad garbhā ca yā nārī sthira-garbhā prajāyate || 153 ||
srāvaṇī baddha-garbhā ca sukhameva prasūyate |
kuṣṭhinaḥ śīra-dehā ye gatakeśa nakhatvaca|| 154 ||
pahanāc chravaṇāc cāpi divyakāyā bhavanti te |
ye pahanti śatāvartaṁ śucimanto jitendriyāḥ || 155 ||
aputrāḥ prāpnuyuputrān śrṛṇvanto'pi na saṁśaya|
mahāvyādhi parigrastā grastā ye vividhair-jvarai|| 156 ||
bhūtābhiaga sañjātaiś cārtuthika ttīyakai|
anyaiśca dāruair rogaipīḍyamānāś ca mānavāḥ || 157 ||
gatabādhāśca jāyante muktāstetair na saṁśaya|
śruti granthadharo bālo divyavādī kavīśvara|| 158 ||
 pahanāc chravaṇāc cāpi bhaviyati na saṁśaya|
aṣṭamyāṁ vā caturdaśyāṁ navamyāṁ caikacetasa|| 159 ||
ye pahanti narā bhaktyā na te vai dukha-bhāgina|
navarātrajitāhāro dṛḍha-bhuddhir-jintendriya|| 160 ||
caṇḍikāyatane vidvāñ chucimān mūrti-sannidhau |
ekākī ca śatāvartapahan dhīraś ca nirbhaya|| 161 ||
sākṣād bhagavatī tasmai prayacched īpsitaphalam |
siddhipīṭhe girau ramye siddhaketre surālaye || 162 ||
pahanāt sādhakasyāśu siddhir bhavati vāñchitā |
daśāvartapahen nityabhūmiśāyī naraḥ śuci|| 163 ||
svapne mūrtimayīṁ devīṁ varadāṁ so'pi paśyati |
āvartana sahasrair ye pahanti puruottamāḥ || 162 ||
te siddhāḥ siddhidā loke śāpā'nugraha-kārakāḥ |
kavitve saskte teṣāṁ śāstrāṇāṁ vyāktau svata|| 163 ||
śaktipronmīlite teṣāṁ anadhītepi bhāratī |
nakharāga śiro-ratna dviguṇīkta-rocia|| 164 ||
prayacchantaś ca sarvasvasevante tān mahīśvarāḥ |
rocanā likhitabhūrje kukumena śubhe dine || 165 ||
dhārayed yantritadehe pūjayitvā kumārikām |
viprāśca varanārīśca dhūpaikusuma-candanai|| 166 ||
kṣīra-khaṇḍā 'jyabhojyaiś ca pūjayitvā subhūṣitā |
vidhāya mātkā nyāsaaganyāsa purassaram || 167 ||
bhūta-śuddhi samopaitaṁ śṛṅkhalā nyāsamācaret |
yathā vadāśāsavaddhasādhakaprīti sayuta|| 168 ||
mūlamantrajaped dhīmān parayā sayutodhiyā |
praavapūrvamuddhtya ramābījaanusmaran || 169 ||
māyā kāmau samuccārya punarjāyāṁ vibhāvaso|
om śrīṁ hrīṁ klīṁ svāhā |
badhnanti ye mahārakṣāṁ bālānāṁ ca viśeata|| 170 ||
bhavanti npa pūjyāste kīrtibhājo yaśasvina|
śatruto na bhayateṣāṁ durjanebhyo na rājata|| 171 ||

na ca rogo na vai dukha na dāridryana durgati|
mahārave mahānadyāṁ potastheu na bhīḥ kvacit || 172 ||
raedyate vivāde ca vijayaprāpnuvanti te |
npāśca vaśyatāṁ yānti npa-mānyāśca te narāḥ || 173 ||
sarvatra pūjitā loke bahumāna purassarāḥ |
rati-rāgavivddhāś ca vihvalāḥ kāma-pīḍitāḥ || 174 ||
yauvanākrānta dehāstāḥ śrayante vāmalocanāḥ |
likhitamūrdhni kaṇṭhe vā dhārayed yo rae śuci|| 175 ||
śatadhā yudhyamānatu pratiyoddhā na paśyati |
ketau vā dundubhau yeṣāṁ nibaddhalikhitarae || 176 ||
mahāsainye parigrastān kāntiśīkān hataujasa|
vicetanān vimūḍhāṁś ca śatru-ktya-vivarjitān || 177 ||
nirjitya śatru-saghāste labhante vijayadhruvam |
nā'bhicāro ne śāpaśca bāṇa-vīrādi-kīlanam || 178 ||
ḍākinī pūtanā ktyā mahāmārī ca śākinī |
bhūta-preta-piśācāśca rakṣāṁsi vyantarādaya|| 179 ||
na viśanti ghe dehe likhitayatra tiṣṭhati |
na śastrā'nala toyaughād bhayakvāpi na jāyate || 180 ||
durvttānāṁ ca pāpānāṁ balahānikaraparam |
mandurā kariśālāsu gavāṁ goṣṭhe samāhita|| 181 ||
pahet taddoa-śāntyarthakūṭa kāpaya-nāśanam |
yama-dūtān na paśyanti na te nirayayātanām || 182 ||
prāpnuvantyakayaṁ śāntaṁ śivalokasanātanam |
sarvabādhā-sughorāsu sarva-dukha-nivāraam || 183 ||
sarva-magala-karasvargyapahitavyasamābudhai|
śrotavyaca sadā bhaktyā parasvastyayanamahat || 184 ||
puyasahasranāmedaambāyā rudra-bhāṣitam |
caturvarga-pradasatyanandikena prakāśitam || 185 ||
nātaparataro mantro nātaparatarastava|
nātaparatarā vidyā tīrthanātaparātparāḥ || 186 ||
te dhanyāḥ kta-puyāste ta eva bhuvi pūjitāḥ |
 ekabhāvasadā nityaye'rcayanti maheśvarīm || 187 ||
devatānāṁ devatā yā brahmādyair yā ca pūjitā |
bhūyāt sā varadā loke sādhūnāṁ viśvamagalā || 188 ||
etāmeva purārādyāṁ vidyāṁ tripurabhairavīm |
trailokya-mohinī-rūpāṁ akārṣīd bhagavān hari|| 189 ||

|| iti śrīrudrayāmale tantre nandikeśvara savāde mahāprabhāvī
bhavānī nāmasahasra stotrasampūram ||

 Bottom of FormTop of FormBottom of Form
Sri Bhagavati Stuti By Devas Sri Vamana Puranam

The following is a rare hymn on Goddess Bhagavati taken from Vamana Puranam and Chapter 56 recited by Devas upon the slaying of demons like Shumbha and Nishumbha.
devā ūcu-
namo'stu te bhagavatī pāpa-nāśinī
namo'stu te sura-ripu-darpa-śātanī |
namo'stu te hari-hara-rājya-dāyinī
namo'stu te makha-bhuja-kārya-kāriṇī || 1 ||
namo'stu te tridaśa-ripu-kayakarī
namo'stu te śata-makha-pāda-pūjite |
namo'stu te mahia-vināśa-kāriṇī
namo'stu te hari-hara-bhāskara-snute || 2 ||
namo'stu te 'ṣṭādaśa-bāhu-śālinī
namo'stu te śubha-niśubha-ghātinī |
namo'stu te lokārti-hare triśūlinī
namo'stu nārāyaṇī cakra-dhāriṇī || 3 ||
namo'stu vārāhī sadā dharādhare
tvāṁ nārasihī praatā namo'stu te |
namo'stu te vajradhare gaja-dhvaje
namo'stu kaumārī mayūra-vāhinī || 4 ||
namo'stu paitāmaha hasa-vāhane
namo'stu mālā-vikae sukeśinī |
namo'stu te rāsabha-pṛṣṭha-vāhinī
namo'stu sarvārti-hare jaganmaye || 5 ||
namo'stu viśveśvarī pāhi viśva
niṣūdayārīn-dvija-devatānām |
namo'stu te sarvamayī trinetre
namo namaste varade prasīda || 6 ||
   brahmāṇī tvamṛḍānī vara-śikhi-gamanā
śakti-hastā kumārī |
vārāhī tvasuvaktrā khaga-pati-gamanā
vaiṣṇavī tvasaśārgī || 7 ||
durdṛśyā nārasihī ghura-ghuritaravā
tvatathaindrī savajrā |
tvamārī carma-muṇḍā śava-gamana-ratā
yoginī yoga-siddhā || 8 ||
namaste trinetre bhagavatī tava caraṇānuitā
ye aharahar vinata śiraso 'vanatāḥ |
nahi nahi paribhavamastya-śubhaca
stuti bali kusuma-karāḥ satataye || 9 ||

|| iti śrīvāmana-purāṇe śrīdevai-kt

No comments:

Post a Comment