RARE SLOKAS FROM PURANAS--41-60
CONTENTS
41. Sri Rudra Stuti – Devas – Sri Varaha Puranam
42. Sri Saraswati
Stuti – Skanda Puranam
43. Sri Krishna Stuti – Akrura – Padma Puranam
44. Sri Ekarna Ganesha
Trishati – Sri Vinayaka Tantra
45. Sri
Saeradisa Ganapati Trisati—Vinayaka Tantra
46. Sri
Narayana Stuti – Aditi – Vamana Puranam
47. Sri Bhagavat Stuti—Brahma
Purana-Hayagriva
48. Sri Mahishasura
Mardini Stuti – Sri Varaha Pueranam
49. Sri Krishna Stotras—Brahma aivaerta Puranam
50. Sri Subrahmanya Siddha Nama Ashtottara Shata
Namavali
51. Sri Pavanajashtakam
52. Sri Maarmana
Dasaslokee Sthuti by Appayya Dikshitar
53. Sri Surya Stotram—Sri
Padma Puranam
54. Sri
Karunabhyudaya Stotram—Matsya Puranam
55. Sri Sitarama Stotram –
Sri Mahadeva – Padma Puranam
56. Sri
Madhaviya Stotram – Sri Matsya Puranam
57.
Narasimha dasakam
58. Sri Kalki Stavam-Sri Kalki Puranam
59. Sri Kapardi Vinayaka Stotram – Skanda Puranam
60. Sri Vamana stuti—Sri Vamana Puranam
60. Sri Vamana Stuti – Sri Vamana Puranam
The following is a rare hymn
on Lord Vamana taken from Vamana
Puranam, and Chapter 29 which explains Lord Vishnu’s greatness.
Lomaharṣaṇa uvāca –
devadevo jagadyonir ayonir jagadādijaḥ
| anādir ādi viśvasya vareṇyo varado hariḥ || 1 ||
parāvarāṇāṁ-paramaḥ parāpara-satāṁ-gatiḥ
| prabhuḥ pramāṇaṁ mānānāṁ sapta-loka-gurorguruḥ | sthitiṁ kartuṁ jagannāthaṁ
so'cintyo garbhatāṁ gataḥ || 2 ||
prabhuḥ-prabhūṇāṁ paramaḥ-parāṇāṁ
anādi-madhyo bhagavān anantaḥ | trailokyamaṁśena sanāthaṁ ekaḥ kartuṁ mahātmā
'ditijo 'vatīrṇaḥ || 3 ||
na-yasya-rudrā na-ca-padmayonir
nendro na sūryendu marīcimiśrāḥ | jānanti daityādhipa yatsvarūpaṁ sa vāsudevaḥ
kalayāvatīrṇaḥ || 4 ||
yaṁ-akṣaro-vedavido-vadanti
viśanti-yaṁ-jñāna-vidhūta-pāpāḥ | yasmin-praviṣṭā-na-punarbhavanti taṁ-vāsudevaṁ-praṇamāmi-devam
|| 5 ||
bhūtānyaśeṣāṇī-yato-bhavanti
yathormayas-toyanidher-ajasram | layaṁ-ca-yasmin-pralaye-prayānti taṁ-vāsudevaṁ-praṇato'smyacintyam
|| 6 ||
na-yasya-rūpaṁ na-balaṁ-prabhāvo na-ca-pratāpaḥ
paramasya-puṁsaḥ | vijñāyate-sarva-pitāmahādyais taṁ-vāsudevaṁ-praṇamāmi-nityam
|| 7 ||
rūpasya-cakṣur grahaṇe-tvageṣā
sparśa-grahitrī rasanā rasasya | ghrāṇaṁ-ca-gandha-grahaṇe niyuktaṁ na ghrāṇa-cakṣuḥ
śravaṇādi tasya || 8 ||
svayaṁprakāśaḥ-paramārthato yaḥ
sarveśvaro veditavyaḥ sa yuktyā | śakyaṁ tamīḍyaṁ anaghaṁ ca devaṁ grāhyaṁ
nato'haṁ harimīśitāram || 9 ||
yenaika-daṁṣṭreṇa samuddhṛteyaṁ dharā
calā dhārayatīha sarvam | śete grasitvā sakalaṁ jagad yas tamīḍyamīśaṁ praṇato'smi
viṣṇum || 10 ||
aṁśāvatīrṇena ca yena garbhe hṛtāni
tejāṁsi mahāsurāṇam | namāmi taṁ devaṁ anantamīśaṁ aśeṣa saṁsāra-taroḥ-kuṭhāram
|| 11 ||
devo jagadyoniriyaṁ mahātmā sa ṣoḍaśāṁśena
mahā'surendrāḥ | surendra-mātur-jaṭharaṁ-praviṣṭo hṛtāni-vastena-balaṁ-vapūṁṣi
|| 12 || ||
||iti śrīvāmana-purāṇe
śrīvāmanastotraṁ sampūrṇam ||
59. Sri
Kapardi Vinayaka Stotram – Skanda Puranam
The following is a rare hymn on Lord
Vinayaka by Goddess Parvati taken
from SkandaPuranam, Prabhasa Khanda, and
Chapter 39. In the brief Phalashruti at the end, it is the benefit of performing all Yajnas,
the benefit of bathing in all holy
waters, is removed of all obstacles and never faces defeat in all dharmic
endeavors. One gets the boon of fulfilling one’s rightful wishes by chanting
this hymn for 6 months and Siddhi of this hymn in one year.
śrībhagavatyuvāca
-,
stotreṇā'nena deveśī sarva-vighnāntakena vai |
samārādhya gaṇādhyakṣaḥ prabhāsa-kṣetra-rakṣakaḥ || 1
||
tatte'haṁ saṁpravakṣyāmi strotraṁ tadvighna-mardanam |
kapardino mahādevī sāvadhānāvadhāraya || 2 ||
|| stotram ||
om namo vighnarājāya namaste'stu kapardine |
namo mahogra-daṁṣṭrāya prabhāsa-kṣetra-vāsine || 3 ||
kapardinaṁ namaskṛtya yātrā-nirvighna-hetave |
stoṣye'haṁ vighnarājānaṁ siddhi-buddhi-priyaṁ śubham
|| 4 ||
mahāgaṇapatiṁ śūraṁ ajitaṁ jaya-varddhanam |
ekadantaṁ dvidantaṁ ca caturdantaṁ caturbhujam || 5 ||
tryakṣaṁ ca śūla-hastaṁ ca rakta-netraṁ vara-pradam |
ajeyaṁ śaṅkukarṇaṁ ca pracaṇḍaṁ daṇḍa-nāyakam || 6 ||
āyaskadaṇḍinaṁ caiva huta-vaktraṁ huta-priyam || 7 ||
anarcito-vighnakaraḥ sarva-kāryeṣu yo nṛṇām |
taṁ namāmi gaṇādhyakṣaṁ bhīmaṁ ugraṁ umā-sutam || 8 ||
madavantaṁ virūpākṣaṁ bhava-vaktra-sama-prabham |
dhruvaṁ ca niścalaṁ śāntaṁ taṁ namāmi vināyakam || 9
||
tvayā pūrveṇa vapuṣā devānāṁ-kārya-siddhaye |
gajarūpaṁ samāsthāya trāsitāḥ sarva-dānavāḥ || 10 ||
ṛṣīṇāṁ devatānāṁ ca nāyaka
tvaṁ prakāśitam || 11 ||
|| phalaśrutiḥ ||
iti stutaḥ surair agre pūjyase tvaṁ bhavātmaja |
tvāṁ ārādhya gaṇādhyakṣaṁ bhavakartṛ-sama-prabham ||
12 ||
dhruvaṁ ca niścalaṁ śāntaṁ parītaṁ vijayaśriyā |
kāryārthaṁ rakta-kusumai rakta-candana-vāribhiḥ || 13
||
raktāmbaradharo-bhūtvā caturthyāṁ arcayet tu yaḥ |
ekakālaṁ dvikālaṁ vā niyato niyatāśanaḥ || 14 ||
rājānaṁ rājaputraṁ ca rājamantriṇaṁ eva ca |
rājyaṁ vā sarva-vighneśo vaśīkuryāt sarāṣṭrakam || 15
||
yat-phalaṁ-sarva-tīrtheṣu sarva-yajñeṣu-yat-phalam |
sa tatphalaṁ avāpnoti smṛtvā devaṁ vināyakam || 16 ||
viṣamaṁ na bhavet tasya na sa gacchet parābhavam |
na ca vighnaṁ bhavet tasya jāto jātismaro bhavet || 17
||
ya idaṁ paṭhati stotraṁ ṣaḍbhir māsair varaṁ labhet |
saṁvatsareṇa siddhiṁ ca labhate-nātra-saṁśayaḥ || 18
||
prasādād darśanaṁ yāti tasya someśvaraḥ prabhuḥ |
kapardākāraṁ udaraṁ yato'sya samudāhṛtam || 19 ||
tato'sya nāma jānīhi kapardīti mahātmanaḥ || 20 ||
| iti śrīskānde-mahāpurāṇe prabhāsa-khaṇḍe
kapardivināyaka-māhātmya-varṇanaṁ-nāmādhyāye
śrīkapardivināyaka stotraṁ
sampūrṇam ||
58. Sri Kalki Stavam
– Sri Kalki Puranam
The following is a rare hymn on on Lord Kalki by Kings taken from Kalki Puranam, and
Chapter 3. It is essentially a hymn
that extols the ten incarnations of Lord Vishnu.
rājā uvāca -
jaya jaya nija-māyayā kalpitā'śeṣa viśeṣa kalpanā pariṇāma
|
jalāpluta lokatrayopakaraṇamākalayya manumaniśamya
pūritamavijanā'vijanā'virbhūta mahāmīna-śarīra | tvaṁ
nija-kṛta
dharma-setu-saṁrakṣaṇa-kṛtāvatāraḥ || 1 ||
punariha-ditija-bala parilaṅghita-vāsava-sūdanādṛta-jitatribhuvana-
parākrama-hiraṇyākṣa-nidhana-pṛthivyuddharaṇasaṅkalpābhir-
niveśana dhṛta-kolāvatāraḥ pāhi naḥ || 2 ||
punariha jaladhi-mathanādṛta deva-dānava-gaṇa
mandarācalānayana-vyākulitānāṁ sāhāyyenādṛta-cittaḥ
parvatoddharaṇāmṛta-prāśana-racanāvatāraḥ kūrmākāraḥ
prasīda
pareśa tvaṁ dīna-nṛpāṇām || 3 ||
punariha tribhuvana-jayino mahābala-parākramasya
hiraṇyakaśiporarditānāṁ devavarāṇāṁ bhaya-bhītānāṁ
kalyāṇāya ditisuta-
vadha prepsur brahmaṇo varadānādavadhyasya na
śastrā'stra rātri
divā svarga-martya-pātāla-tale deva gandharvā kinnara
nara nāgairiti
vicintya narahari-rūpeṇa nakhāgra-bhinnoruṁ daṣṭa-dantacchadaṁ
tyaktāsuṁ kṛtavānasi || 4 ||
punariha trijagaj-jayino baleḥ satre śakrānujo vaṭu-vāmano
daityasammohanāya
tripada-bhūmiyācñācchalena viśva kāyasta-dutsṛṣṭa
jalasaṁsparśa
vivṛddha-mano'bhilāṣas tvaṁ bhūtale baler dauvārikatvaṁ
aṅgīkṛtaṁ ucitaṁ dāna-phalam || 5 ||
punariha haihayādi-nṛpāṇāṁ-amita-bala-parākramāṇāṁ
nānāmadollaṅghita maryādā vartmanāṁ-nidhanāya bhṛgu-vaṁśajo
jāmadagnayaḥ pitṛ-homa dhenu-haraṇa pravṛddha-manyu-vaśāstrisapta-
kṛtvo niḥkṣatriyāṁ pṛthivīṁ kṛtavānasi
paraśurāmāvatāraḥ || 6 ||
punariha pulastya-vaṁśāvataṁsasya viśravasaḥ putrasya
niśācarasya rāvaṇasya lokatraya-tāpanasya
nidhana-murarīkṛtya ravikula-
jāta daśarathātmajo viśvāmitrādastrāṇyupalabhya vane
sītāSri
haraṇa-vaśāt-pravṛddha-manyunā ambudhiṁ
vānarair-nibadhyasagaṇaṁ
daśa-kandharaṁ hatavānasi rāmāvatāraḥ || 7 ||
punariha yadu-kula-jaladhi-kalānidhiḥ sakala-suragaṇa-sevitapadāravinda-
dvandvaḥ vividha dānava daitya dalana
loka-traya-duritatāpano
vasudevātmajo rāmāvatāro balabhadrastvamasi || 8 ||
punariha vidhi-kṛta veda-dharmānuṣṭhāna vihita
nānā-darśana
saṁghṛṇaḥ saṁsāra-karma-tyāga-vidhinā
brahmābhāsa-vilāsa-cāturī
prakṛti-vimāna-nāma-saṁpādayan buddhāvatārastvamasi ||
9 ||
adhunā kali-kula-nāśāvatāro bauddha-pākhaṇḍa-mlecchādīnāñca
veda-dharma-setu-paripālanāya kṛtāvatāraḥ kalki-rūpeṇā'smān
strītvanirayāduddhṛtavānasi tavānukampāṁ kimiha
kathayāmaḥ || 10 ||
kva te brahmādīnāṁ avidita vilāsāvataraṇaṁ
kva naḥ kāmā vāmākulita mṛga tṛṣṇārtta-manasām |
suduṣprāpyaṁ yuṣmañ-caraṇa-jalajālokanamidaṁ
kṛpā-pārāvāraḥ pramudita-dṛśāśvāsaya nijān || 11 ||
|| iti śrīkalki-purāṇe 'nubhāgavate bhaviṣye dvitīyāṁse nṛpāṇāṁ
stavo
nāmādhyāye
śrīkalki-stavaṁ sampūrṇam
||
57. NARASIMHA DASAKAM
The following is a rare hymn on on Lord Nrusimha by Prahlada taken
from Matsya Puranam,
and Chapter 162.
prahlāda uvāca -
mahābāho mahārāja daityānāṁ-ādi-saṁbhavaḥ |
na śrutaṁ na ca no dṛṣṭaṁ nārasiṁhaṁ idaṁ vapuḥ || 1 ||
avyakta-prabhavaṁ divyaṁ kimidaṁ rūpaṁ āgatam |
daityānta-karaṇaṁ ghoraṁ saṁśatīva mano mama
|| 2 ||
asya devāḥ śarīrasthāḥ sāgarāḥ saritaśca yāḥ |
himavān pāriyātraśca ye cānye kulaparvatāḥ || 3 ||
candramāśca sanakṣatrair ādityair
vasubhiḥ saha |
dhanado varuṇaścaiva yamaḥ śakraḥ śacīpatiḥ || 4 ||
maruto deva gandharvā ṛṣayaśca tapodhanāḥ |
nāgā yakṣāḥ piśācāśca rākṣasā bhīma-vikramāḥ || 5 ||
brahmā devaḥ paśupatir lalāṭasthā bhramanti vai
|
sthāvarāṇi ca sarvāṇi jaṅgamāni tathaiva ca
|| 6 ||
bhavāṁśca sahito 'smābhiḥ sarvair
daitya-gaṇair vṛtaḥ |
vimāna-śata-saṅkīrṇā tathaiva
bhavataḥ sabhā || 7 ||
sarve tribhuvanaṁ rajan
lokadharmāśca śāśvatāḥ |
dṛśyante nārasiṁhe 'smiṁs tathedaṁ akhilaṁ jagat || 8 ||
prajāpatiścātra manur mahātmā
grahāśca yogāśca mahīruhāśca |
utpāta-kālaśca dhṛtir matiśca
ratiśa satyaṁ ca tapo damaśca || 9 ||
sanatkumāraśca mahānubhāvo
viśve ca devā ṛṣayaśca sarve |
krodhaśca kāmaśca tathaiva
harṣo
dharmaśca mohaśca pitaraśca sarve || 10
||
|| śrīmātsye mahāpurāṇe nārasiṁha-prādurbhāvo nāmādhyāye
prahlāda-kṛta śrīnṛsiṁha-daśakaṁ sampūrṇam |
56. Sri Madhaviya Stotram – Sri Matsya Puranam
The following is a rare hymn on on Lord Varaha by Goddess Earth taken from MatsyaPuranam, and Chapter
248 as told to Sage Shaunaka.The brief Phalashruti
at the end of the hymn by Lord Narayana mentions that one who
recites this hymn never faces defeat
in any of his endevors, becomes a blemishless Vaishnavite and Vedic Pundits and Sages become pleased with him.
Pṛthivyuvāca -
Trivikramāyā 'mitavikramāya mahāvarāhāya surottamāya |
śrīśārṅga-cakrāsi-gadādharāya namo'stu te devavara prasīda ||1||
tava-dehāj-jagaj-jātaṁ puṣkara-dvīpamutthitam |
brāhmaṇaṁ iha lokānāṁ bhūtānāṁ śāśvataṁ viduḥ || 2 ||
tava prasādād devo'yaṁ divaṁ bhuṅkte purandaraḥ |
tava krodhāddhi
balavān
janārdana
jito baliḥ || 3 ||
dhātā vidhātā saṁhartā tvayi sarvaṁ pratiṣṭhitam |
manuḥ kṛtānto 'dhipatir jvalanaḥ pavano ghanaḥ || 4 ||
varṇāścāśrama-dharmāśca sāgarāstaravo 'calāḥ |
nadyo dharmaśca
kāmaśca yajñā yajñasya ca kriyāḥ || 5 ||
vidyā vedyaṁ ca sattvaṁ ca hrīḥ śrīḥ kīrtir dhṛtiḥ kṣamā |
purāṇaṁ veda
vedāṅgaṁ sāṅkhya yogau bhavābhavau || 6 ||
jaṅgamaṁ sthāvaraṁ caiva
bhaviṣyaṁ ca bhavacca yat |
sarvaṁ tacca trilokeṣu prabhāvopahitaṁ tava || 7 ||
tridaśodāra phaladaḥ svargastrī cārupallavaḥ |
sarva-loka-manaḥ-kāntaḥ sarva-sattva-manoharaḥ || 8 ||
vimānāneka viṭapas toyadāmbu madhusravaḥ |
divyaloka mahāskandhaḥ satyaloka-praśākhavān || 9 ||
sāgarākāra-niryāso rasātala-jalāśrayaḥ |
nāgendra-pādapopedo jantu-pakṣi-niṣevitaḥ || 10 ||
śīlācārārya gandhas tvaṁ sarvalokamayodrumaḥ |
dvādaśā 'rkamayadvīpo rudraikādaśa-pattanaḥ || 11 ||
vasvaṣṭācala-saṁyuktas trailokyāmbho mahodadhiḥ |
siddha sādhyormikalilaḥ suparṇā'nila-sevitaḥ || 12 ||
daitya-loka-mahāgrāho
rakṣoraga jhaṣākulaḥ |
pitāmaha
mahādhairyaḥ svarga-strīratna-bhūṣitaḥ || 13 ||
dhī-śrī-hrī-kāntibhir nityaṁ nadībhir upaśobhitaḥ |
kālayoga
mahāparva
prayāga
gativegavān
|| 14 ||
tvaṁ-svayoga-mahāvīryo
nārāyaṇa mahārṇavaḥ |
kālo
bhūtvā prasannābhir adbhir hlādayase punaḥ || 15 ||
tvayā sṛṣṭās trayo lokās tvayaiva pratisaṁhṛtāḥ |
viśanti
yoginaḥ sarve tvāmeva pratiyojitāḥ || 16 ||
yuge yuge yugāntāgniḥ kālamegho yuge yuge |
mama bhārāvatārāya deva tvaṁ hi yuge yuge || 17 ||
tvaṁ-hi-śuklaḥ-kṛtayuge tretāyāṁ-campaka-prabhaḥ |
dvāpare-rakta-saṅkāśaḥ kṛṣṇaḥ-kaliyuge-bhavān || 18 ||
vaivarṇyaṁ abhidhatse tvaṁ prāpteṣu yuga-sandhiṣu |
vaivarṇyaṁ sarva-dharmāṇāṁ utpādayasi vedavit || 19 ||
bhāsi
vāsi
pratapasi tvaṁ ca pāsi viceṣṭase |
kruddhyasi kṣāntimāyāsi tvaṁ dīpayasi varṣasi || 20 ||
tvaṁ hāsyasi na niryāsi nivārpayasi jāgrasi |
niḥśeṣayasi bhūtāni kālo bhūtvā yuga-kṣaye || 21 ||
śeṣamātmānaṁ ālokya
viśeṣayasi tvaṁ punaḥ |
yugāntāgnyavalīḍheṣu sarva-bhūteṣu kiñcana || 22 ||
yāteṣu śeṣo bhavasi tasmāc cheṣo'si kīrtitaḥ |
cyavanotpatti yukteṣu brahmendra-varuṇādiṣu || 23 ||
yasmān
na cyavase sthānāt tasmāt saṅkīrtyase 'cyutaḥ |
brahmāṇaṁ indraṁ ca yamaṁ rudraṁ varuṇaṁ eva ca || 24 ||
nigṛhya harase yasmād tasmād harir ihocyase |
santānayasi
bhūtāni vapuṣā yaśasā śriyā || 25 ||
pareṇa vapuṣā deva tasmāc cāsi sanātanaḥ |
yasmād
brahmādayo
devā munayaś cogra-tejasaḥ || 26 ||
na te'ntaṁ tvadhigacchanti tenā 'nantas tvamucyase |
na-kṣīyase na-kṣarase kalpa-koṭi-śatairapi || 27 ||
tasmāt
tvaṁ akṣaratvācca akṣaraśca prakīrtitaḥ |
viṣṭabdhaṁ yat tvayā sarvaṁ jagat
sthāvara
jaṅgamam || 28 ||
jagad viṣṭambhanāc caiva viṣṇur eveti kīrtyase |
viṣṭabhya tiṣṭase nityaṁ trailokyaṁ sacarācaram || 29 ||
yakṣa gandharva nagaraṁ sumahad
bhūta
pannagam |
vyāptaṁ tvayaiva viśatā trailokyaṁ sacarācaram || 30 ||
tasmād
viṣṇur iti proktaḥ svayaṁ eva svayaṁbhuvā |
nārā-ityucyate hyāpo hyṛṣibhis tattva-darśibhiḥ ||
31 ||
ayanaṁ tasya tāḥ pūrvaṁ tena
nārāyaṇa smṛtaḥ |
yuge yuge pranaṣṭāṁ gāṁ viṣṇo vindasi tattvataḥ || 32 ||
govindeti tato nāmnā procyase
ṛṣibhis tathā |
hṛṣīkāṇīndriyāṇyāhus
tattva-jñāna-viśāradāḥ || 33 ||
īśitā ca tvaṁ eteṣāṁ hṛṣīkeśas tathocyase |
vasanti tvayi bhūtāni
brahmādīni yuga-kṣaye || 34 ||
tvaṁ vā vasasi bhūteṣu vāsudevas tathocyase |
saṅkarṣayasi bhūtāni
kalpe kalpe punaḥ punaḥ ||
35 ||
tataḥ saṅkarṣaṇaḥ proktas
tattva-jñāna-viśāradaiḥ |
prativyūhena
tiṣṭhanti sadevā 'sura rākṣasāḥ ||
36 ||
pravidyuḥ sarva-dharmāṇāṁ pradyumnas tena cocyase |
niroddhā vidyate
yasmān
na te bhūteṣu kaścana || 37 ||
aniruddhas tataḥ proktaḥ pūrvameva maharṣibhiḥ |
yat tvayā dhāryate viśvaṁ tvayā saṁhriyate jagat || 38 ||
tvaṁ dhārayasi bhūtāni bhuvanaṁ tvaṁ bibharṣi ca |
yat tvayā dhāryate kiñcit tejasā ca balena ca || 39 ||
mayā hi
dhāryate
paścān nādhṛtaṁ dhāraye tvayā |
na hi tad vidyate bhūtaṁ tvayā yan nātra dhāryate || 40 ||
tvameva kuruṣe deva nārāyaṇa yuge yuge |
mama bhārāvataraṇaṁ jagato hita-kāmyayā || 41 ||
tavaiva tejasā 'krāntāṁ rasātala-talaṁ-gatām |
trāyasva
māṁ suraśreṣṭha tvāmeva śaraṇaṁ gatām || 42 ||
dānavaiḥ pīḍyamānā'haṁ rākṣasaiśca durātmabhiḥ |
tvāmeva
śaraṇaṁ nityaṁ upayāmi sanātanam || 43 ||
tāvan
me'sti bhayaṁ deva yāvan na tvāṁ kakudminam |
śaraṇaṁ yāmi manasā śataśo 'pyupalakṣaye || 44 ||
upamānaṁ na te śaktāḥ kartuṁ sendrā divaukasaḥ |
tattvaṁ tvameva tat vetsi niruttaramataḥ param || 45 ||
|| Phalaśrutiḥ ||
Saunaka uvāca -
tataḥ prītaḥ sa
bhagavān
pṛthivyai śārṅga-cakra-dhṛk |
kāmaṁ asyā yathā kāmaṁ abhipūritavān hariḥ || 46 ||
abravīc
ca mahādevī mādhavīyaṁ stavottamam
|
dhārayiṣyati yo martyo nāsti tasya parābhavaḥ || 47 ||
lokān
niṣkalmaṣāṁścaiva vaiṣṇavān
pratipatsyate |
etad āścarya
sarvasvaṁ mādhavīyaṁ stavottamam
|| 48 ||
adhītavedaḥ puruṣo muniḥ prītamanā bhavet || 49 ||
|| iti śrīmātsye-mahāpurāṇe varāha-prāturbhāvonāmādhyāye śrīmādhavīya-stotraṁ sampūrṇam ||
55. Sri Sitarama
Stotram – Sri Mahadeva – Padma Puranam
The following is a rare hymn on on Lord Sitarama by Lord Mahadeva taken from Padma
Puranam, Uttara Khanda,
and Chapter 243. Lord
Mahadeva prays to Lord Rama and Goddess Sita as being present in various forms (and deities) and are the
quintessence of this universe. At the end of the prayer, Lord Rama mentions
that the following benefits accrue to
the devotee who recites this hymn:
• Complete eradication of all sins,
divine vision of Lord Rama, victory in wars, progeny,
spouse, wealth, character, etc.
• One who recites this hymn before
starting any work will see no obstacles in
completing the deed.
• One who chants this for 6 months will
see all rightful desires fulfilled without any
doubt.
• This hymn accrues benefit of Punya one
who will accrue by performing all Yajnas
and bathing all sacred waters but multiplied by crore
times.
śrīmahādeva uvāca -
namo mūla-prakṛtaye nityāya paramātmane |
saccidānanda-rūpāya viśva-rūpāya vedhase || 1 ||
namo nirantarānanta kanda-mūlāya
viṣṇave |
jagatraya-kṛtānanda-mūrtaye divya-mūrtaye || 2 ||
namo brahmendra-pūjyāya
śaṅkarā'bhayadāya ca |
namo viṣṇu-svarūpāya
sarvarūpa
namo namaḥ || 3 ||
utpatti-sthiti-saṁhāra-kāriṇe triguṇātmane |
namo'stu nirgatopādhi-svarūpāya
mahātmane
|| 4 ||
anayā vidyayā devyā sītāyopādhi-kāriṇe |
namaḥ puṁ-prakṛtibhyāṁ ca yuvābhyāṁ jagatāṁ kṛte || 5 ||
jaganmātā-pitṛbhyāṁ ca jananyai rāghavāya ca |
namaḥ-prapañca-rūpiṇyai niṣprapañca-svarūpiṇe || 6 ||
namo dhyāna-svarūpiṇyai yogi-dhyeyātma-mūrtaye |
pariṇāmā'parīṇāma-riktābhyāṁ ca namo namaḥ || 7 ||
kūṭastha-bīja-rūpiṇyai sītāyai rāghavāya ca |
sītālakṣmīr-bhavān-viṣṇuḥ sītā-gaurī-bhavān-śivaḥ ||
8 ||
sītā-svayaṁ-hi-sāvitrī bhavān brahmā-caturmukhaḥ |
sītā-śacī-bhavān-śakraḥ sītā-svāhā'nalo-bhavān || 9 ||
sītā-saṁhāriṇī-devī yama-rūpa-dharo-bhavān |
sītā-hi-sarva-saṁpattiḥ kuberastvaṁ-raghūttama || 10 ||
sītā-devī-ca-rudrāṇī bhavān rudro-mahābalaḥ |
sītā-tu-rohiṇī-devī candras-tvaṁ loka-saukhyadaḥ || 11 ||
sītā-saṁjñā-bhavān-sūryaḥ sītā-rātrir-divā-bhavān |
sītā-devī-mahākālī mahākālo-bhavān sadā || 12 ||
strī-liṅgeṣu trilokeṣu yattat sarvaṁ hi jānakī |
punnāma-lāñchitaṁ yattu tat sarvaṁ hi bhavān prabho || 13 ||
sarvatra-sarva-deveśa sītā-sarvatra-dhāriṇī |
tadātvamapi
ca trātuṁ tacchaktir viśva-dhāriṇī ||
14 ||
tasmāt
koṭi guṇaṁ puṇyaṁ yuvābhyāṁ paricihnitam |
cihnitaṁ śiva-śaktibhyāṁ caritaṁ tava śāntidam || 15 ||
āvāṁ rāma jagat-pūjyau mama-pujyau sadā yuvām |
tvannāma-jāpinī-gaurī tvan-mantra-japavān-aham || 16 ||
mumūrṣor maṇikarṇyāntu
arddhodaka-nivāsinaḥ |
ahaṁ diśāmi te mantraṁ tārakaṁ brahma-dāyakam || 17 ||
atastvaṁ jānakīnātha parabrahmāsi niścitam |
tvan-māyā-mohitās sarve na tvāṁ jānanti tattvataḥ || 18 ||
|| phalaśrutiḥ ||
śrīrāmacandra uvāca -
śṛṇudhvaṁ devatā yo māṁ pratyahaṁ saṁstuviṣyati |
stavena śaṁbhunoktena devatulyo bhaven naraḥ || 19 ||
vimuktaḥ-sarva-pāpebhyo mat-svarūpaṁ-samaśnute |
raṇe-jayaṁ-avāpnoti na kvacit pratihanyate || 20 ||
bhūta-vetāla-kṛtyābhir grahaiścāpi na bādhyate |
aputro-labhate-putraṁ patiṁ-vindati-kanyakā || 21 ||
daridraḥ-śriyaṁ-āpnoti
sattvavān śīlavān bhavet |
ātma-tulya balaḥ śrīmān jāyate nātra saṁśayaḥ ||
22 ||
nirvighnaṁ-sarva-kāryeṣu sarvārambheṣu vai nṛṇām |
yaṁ yaṁ kāmayate martyaḥ sudurlabha manoratham || 23 ||
ṣaṇmāsāt-siddhiṁ-āpnoti
stavasyāsya
prasādataḥ |
yat-puṇyaṁ-sarva-tīrtheṣu sarva-yajñeṣu-yat-phalam || 24 ||
tat-phalaṁ-koṭi-guṇitaṁ stavenānena labhyate || 25 ||
|| iti śrīpādme-mahāpurāṇe uttara-khaṇḍe umā maheśvara saṁvāde śrīmahādeva-kṛta śrīsītārāma stotraṁ sampūrṇam ||
54. Sri Karunabhyudaya
Stotram – Sri Matsya Puranam
The following is a rare hymn
titled Karunabhyudaya Stotram on Lord Shiva by
Sage Bhrigu taken from Matsya Puranam, Narmada Mahatmyam
and Chapter 193.
The brief Phalashruti mentions that Lord Shiva becomes
very pleased with the one who recites this hymn with due devotion as Sage Bhrigu became pleased.
The gist of the prayer is as below:
O Lord! You are the Lord of
all beings, the root of this universe, devoid of birth and death and I wish to
submit something at your Lotus Feet. Even if a person gets
thousands of tongues like Vasuki, he will not be able to
describe your divine characteristics but I am trying to submit this prayer to
you and may You be pleased with my prayer and forgive my mistakes. You are the
creator, protector and destroyer of this universe and the manifestation of
three Gunas (Sattva, Rajas, Tamas). There is no Deva beyond you. The eight-fold
path sucas Yama, Niyama won’t
even match a fraction of devotion to you. You bestow wealth to those who offer
true devotion to you and sorrow to those who crave for the wealth/spouses of
others! Please redeem me fast from all desirous pursuits including the
attachment to material body, unrighteous path and bestow me with immutable
wealth!
Bhṛguruvāca -
praṇipatya bhūtanāthaṁ bhavodbhavaṁ tvāmahaṁ
divyarūpam |
bhavātīto bhuvanapate prabho tu vijñāpaye kiñcit || 1 ||
tvad guṇanikarān vaktuṁ
kaḥ śakto bhavati mānuṣo nāma |
vāsukirapi hi kadācid vadana-sahasraṁ bhaved yasya || 2 ||
bhaktyā
tathāpi śaṅkara bhuvanapate tvat stutau
mukharaḥ |
vadataḥ
kṣamasva bhagavan prasīda me tava caraṇapatitasya || 3 ||
sattvaṁ-rajas-tamas-tvaṁ sthityutpattyor-vināśane deva |
tvāṁ muktvā
bhuvanapate bhuvaneśvara naiva daivataṁ kiñcit || 4 ||
yama niyama yajña dāna vedābhyāsāśca dhāraṇā
yogaḥ |
tvad bhakteḥ
sarvaṁ idaṁ nārhati hi kalā-sahasrāṁśam || 5 ||
ucchiṣṭa rasa rasāyana khaḍgā
'ñjana pādukā
vivarasiddhir vā |
cihnaṁ
bhava vratānāṁ
dṛśyati ceha janmani prakaṭam || 6 ||
śāṭhyena namati yadyapi dadāsi tvaṁ
bhūtimicchato deva |
bhaktir bhava bhedakarī mokṣāya vinirmitā nātha || 7 ||
paradāra parasvarataṁ parapari bhava-duḥkha-śoka-santaptam |
paravadana vīkṣaṇaparaṁ
parameśvara māṁ
paritrāhi || 8 ||
mithyābhimāna-dagdhaṁ kṣaṇa-bhaṅgura deha vilasitaṁ krūram |
kupathyābhimukhaṁ
patitaṁ tvaṁ
māṁ pāpāt paritrāhi || 9 ||
dīne dvija-gaṇa-sārthe bandhu-janenaiva dūṣitā
hyāśā |
tṛṣṇā tathāpi śaṅkara kiṁ
mūḍhaṁ māṁ viḍambayati || 10 ||
tṛṣṇāṁ-harasva-śīghraṁ lakṣmīṁ-pradatsva yāvadāsinīṁ
nityam |
chindhi mada-moha-pāśān uttāraya-māṁ mahādeva || 11 ||
phalaśrutiḥ ||
karuṇābhyudayaṁ
nāma stotraṁ idaṁ
sarva-siddhidaṁ divyam |
yaḥ paṭhati bhakti-yuktas tasya tuṣyed bhṛgor yathā
ca śivaḥ || 12 ||
|| iti śrīmatsya-mahāpurāṇe narmadā-māhātmye
śrīkaruṇābhyudaya-stotraṁ
sampūrṇam ||
53. Sri Surya Stotram – Sri Padma Puranam
The following is a rare hymn
on Lord Surya by Lord Shiva as narrated to Lord Subrahmanya and taken from Padma
Puranam, Srishti Khanda, and Chapter 195 titled Sri Surya Shanti (Appeasement of Lord Surya). This contains a short
prayer on Lord Surya, two sets
of 12 important names of Lord Surya, Lord
Surya’s Moola Mantra and
Surya Gayatri. The gist of the long Phalashruti is
as below:
• One who
recites this hymn and especially the 12 important names will have not fear from
diseases (even the deadlies of diseases)
• One who
performs due worship to Lord Surya on a water (presumably in a
pot filled with water) and recites the following prayer, Moola mantra Japa and
sprinkles or drinks the holy water
• One who
recites this hymn once in the morning will get absolved of all deadliest sins
like killing a cow and bestow wealth, health, progeny, knowledge, etc.
• One
who recites this hymn in holy places will get the benefits multiplied by crores
of times and one who recites this hymn in front of saints and Devas will reach
the abode of Lord Surya.
śrīśiva uvāca -
mahāmantraṁ
pravakṣyāmi sarva-prītikaraṁ param || 1 ||
om
namaḥ sahasrabāhave ādityāya namo namaḥ |
namaste
padmahastāya varuṇāya namo namaḥ || 2 ||
namastimira-nāśāya
śrīsūryāya namo namaḥ |
namaḥ
sahasra-jihvāya bhānave ca namo namaḥ || 3 ||
tvaṁ-ca-brahmā
tvaṁ-ca-viṣṇūr rudrastvaṁ-ca namo namaḥ |
tvamagniḥ-sarva-bhūteṣu
vāyustvaṁ ca namo namaḥ || 4 ||
sarvagaḥ-sarva-bhūteṣu
nahi kiñcit tvayā vinā |
carācare
jagatyasmin sarva-dehe-vyavasthitaḥ || 5 ||
iti
japtvā labhet kāmaṁ svarga-bhogyādikaṁ kramāt |
ādityo
bhāskaraḥ sūryo arko bhānur divākaraḥ || 6 ||
suvarṇaretā
mitraśca pūṣā tvaṣṭā ca te daśa |
svayaṁbhūs
timirāśaśca dvādaśaḥ parikīrtitaḥ || 7 ||
nāmānyetāni
sūryasya śucir yastu paṭhen naraḥ |
sarva-pāpācca
rogācca mukto yāti parāṁ-gatim || 8 ||
punaranyat pravakṣyāmi bhāskarasya mahātmanaḥ |
raktākhyāye raktanibhāṁs sindūrāruṇa-vigrahāḥ || 9 ||
yāni
nāmāni mukhyāni tac chṛṇuṣva ṣaḍānana |
tapanas
tāpanaś caiva karttā hartā graheśvaraḥ || 10 ||
lokasākṣī
trilokeṣu vyomādhipo divākaraḥ |
agni-garbho
mahāvigraḥ svargaḥ saptāśva-vāhanaḥ || 11 ||
padmahastas
tamobhedī ṛgvedo yujussāmagaḥ |
kālapriyaṁ
puṇḍarīkaṁ mūlasthānaṁ ca bhāvitaṁ || 12 ||
yaḥ
smarecca sadā bhaktyā tasya rogabhyaṁ kutaḥ || 13 ||
|| mūlamantraṁ ||
mūlamantraṁ
pravakṣyāmi sarva-kāmārtha-sādhakam |
bhukti-mukti-pradaṁ
nityaṁ bhāskarasya mahātmanaḥ || 14 ||
om
hrāṁ hrīṁ saḥ sūryāya namaḥ |
Srīsūrya gāyatrī mantram ||
Om
ādityāya vidmahe bhāskarāya dhīmahi | tanno bhānuḥ pracodayāt ||
|| phalaśrutiḥ ||
anena-mantreṇa
sadā sarva-siddhir bhaved dhruvam || 15 ||
vyādhayo
vai na bādhante na cāniṣṭaṁ bhayaṁ bhavet |
sūryāvartodakaṁ
yastu gṛhītvā tu krameṇa tu || 16 ||
tasya
prāśana mātreṇa naro rogāt pramucyate |
na
dātavyaṁ na khyātavyaṁ japtavyaṁ ca prayatnataḥ || 17 ||
abhakteṣva
na patyeṣu pāpaṇḍalau kikeṣu ca |
kaṭu-taila
samāyuktaṁ nasyepāne ca dāpayet || 18 ||
sūryāvarta-jalaṁ
putra sarva-rogād-vimucyate |
mūlamantrastu
japtavyaḥ sandhyāyāṁ homa karmasu || 19 ||
japyamāne
tu naśyanti rogāḥ krūra-grahās tathā |
kiṁ
anyaiḥ bahubhiḥ śāstrair mantrair vā bahu-vistaraiḥ || 20 ||
sarva-śāntir iyaṁ vatsa sarvārtha prati-sādhikā |
nāstikāya
na dātavyā deva-brāhmaṇa-nindake || 21 ||
guru-bhaktāya-dātavyā
nānyebhyopi kadācana |
prātarutthāya
yo nityaṁ kīrtayiṣyati mānavaḥ || 22 ||
goghnaḥ
kṛtaghnakaścaiva mucyate-sarva-pātakaiḥ |
śarīrārogya-kṛc
caiva dhana-vṛddhi yaśaskaraḥ || 23 ||
jāyate
nātra sandeho yasya tuṣyed divākaraḥ |
ekakālaṁ
dvikālaṁ vā trikālaṁ nityameva ca || 24 ||
yaḥ
paṭhed ravi-sānnidhye so'bhīṣṭaṁ phalaṁ āpnuyāt |
putrārthī-labhate-putraṁ
kanyārthī-kanyakāṁ-labhet || 25 ||
vidyārthī-labhate-vidyāṁ
dhanārthī-labhate-dhanam |
śṛṇuyāt
saṁyuto bhaktyā śuddhācāra-samanvitaḥ || 26 ||
sarva-papa-vinirmuktas
sūryalokaṁ vrajatyapi |
bhāskarasya-vrate
yacca vratācāra makheṣu ca || 27 ||
puṇya-sthāneṣu
tīrtheṣu paṭhet koṭi-guṇaṁ bhavet |
grahe
bhojyeṣu pūjāyāṁ brahmabhojye dvijāgrataḥ || 28 ||
ya
idaṁ paṭhate vipras tasyā 'nantaṁ phalaṁ labhet |
tapasvināṁ
ca viprāṇāṁ devānāṁ agrataḥ sudhīḥ || 29 ||
yaḥ
paṭhet pāṭhayed vāpi suraloke mahīyate || 30 ||
|| iti śrīpādma-purāṇe sṛṣṭi-khaṇḍe sūrya-śāntir
nāmādhyāyeśrīsūrya-stotraṁ sampūrṇam ||
52. Sri Maaramanam Dasha Shloki Stuti – Sri Appayya
Dikshitar
The following is a rare Dashakam (10
Stanza prayer) on Lord Nataraja and Lord Govindaraja of Chidambaram in Tamil Nadu by the great saint Sri Appayya Dikshita. It is said that Sri Appayya Dikshitar, who held no difference between Lord Hari and Lord Hara, sung this beautiful hymn (rightly titled as HariharAbheda Stuti) when Lord Govindaraja shrine
wasreopened for prayers at Chidambaram by Sri Ramaraya, a king from Vijayanagar Empire.
Mā-ramaṇaṁ
umā-ramaṇaṁ phaṇadhara-talpaṁ phaṇādharākalpam |
mura-mathanaṁ
pura-mathanaṁ vande bāṇāriṁ asamabāṇārim || 1 ||
go-nayanaṁ
ilā-nayanaṁ ravi-śaśi-nayanaṁ ravīndu-vahnyakṣam |
smara-tanayaṁ
guha-tanayaṁ vande vaikuṇṭhaṁ uḍupa-mūrdhānam || 2 ||
kṛṣṇa-tanuṁ
umārdha-tanuṁ jalanidhi-śayanaṁ sumeru-śṛṅgastham |
daśa-vapuṣaṁ
vasu-vapuṣaṁ vande bhūjāniṁ acalabhūjānim || 3 ||
kudhra-dharaṁ
udagni-dharaṁ jalajā-kāntaṁ jaḍāgajā-kāntam |
garuḍa-rathaṁ
vṛṣabha-rathaṁ vande pañcāstraṁ akhila-digvastram || 4 ||
brahma-sutaṁ
ṛgādi-nutaṁ gaja-giri-vāsaṁ gajendra-carmāṅgam |
sura-śaraṇaṁ
hari-śaraṇaṁ vande bhūdāraṁ akhila-bhūteśam || 5 ||
pārtha-sakhaṁ
upātta-makhaṁ jaladhara-kāntiṁ jalandharārātim |
vidhi-vinutaṁ
hari-vinutaṁ vande nīlābhaṁ sugala-nīlābham || 6 ||
pīta-paṭaṁ
aruṇa-jaṭaṁ parimala-dehaṁ pavitra-bhūtyaṅgam |
jalaja-karaṁ
ḍamaru-karaṁ vande gopālaṁ akhila-go-nātham || 7 ||
cakra-karaṁ
abhaya-karaṁ maṇimaya-bhūṣaṁ phaṇāmaṇī-bhūṣam |
śārṅga-dhanuṣaṁ
giri-dhanuṣaṁ vande govindaṁ anagha-govāham || 8 ||
nara-sūtaṁ
nārī-sūtaṁ jalaja-padābhaṁ jaleśa-pāpaghnam |
dhvaja-garuḍaṁ
dhvaja-vṛṣabhaṁ vande vāmāṅgamihira-dakṣāṅgam || 9 ||
khaḍga-dharaṁ
uru-kaṭakaṁ kamala-karābhaṁ kaleśa-vastrābham |
smita-vadanaṁ
suma-vadanaṁ vande rakṣoghnaṁ aruṇa-dantaghnam ||10||
nidrātu
vā nṛtyatu vā 'dhigaṅgaṁ garutmatā yātu kakudmatā vā |
na
vastu bheda pratipattirasti me tathāpi bhaktis taruṇendu-śekhare || 11 ||
|| iti śrīappayya-dīkṣitaḥ kṛtaṁ hariharā'bheda stutiḥ sampūrṇam ||
51. Sri Pavanajashtakam
The following is a rare Ashtakam (8
Stanza prayer) on Lord Hanuman. The brief Phalashruti
mentions that one who recites this hymn will see Punya, Comfort and knowledge
enhanced and eradication of sins.
bhavabhayā'pahaṁ bhāratīpatiṁ bhajaka-saukhyadaṁ bhānu-dīdhitim |
bhuvana-sundaraṁ bhūtidaṁ hariṁ bhajata sajjanā mārutātmajam || 1
||
amita-vikramaṁ hyañjanā-sutaṁ bhaya-vināśanaṁ tvabja-locanam |
asura-ghātinaṁ hyabdhi-laṅghinaṁ bhajata sajjanā mārutātmajam || 2
||
para-bhayaṅkaraṁ pāṇḍu-nandanaṁ patita-pāvanaṁ pāpa-hāriṇam |
parama-sundaraṁ paṅkajānanaṁ bhajata sajjanā mārutātmajam || 3 ||
kali-vināśakaṁ kauravāntakaṁ kaluṣa-saṁharaṁ kāmita-pradam |
kuru-kulodbhavaṁ kumbhiṇī-patiṁ bhajata sajjanā mārutātmajam || 4
||
mata-vivardhanaṁ māyi-mardanaṁ maṇi-vibhañjanaṁ madhva-nāmakam |
mahita-sanmatiṁ māna-dāyakaṁ bhajata sajjanā mārutātmajam || 5 ||
dvija-kulodbhavaṁ divya-vigrahaṁ ditija-hāriṇaṁ dīna-rakṣakam |
dinakara-prabhaṁ divya-mānasaṁ bhajata sajjanā mārutātmajam || 6
||
kapi-kulodbhavaṁ kesarī-sutaṁ bharata-paṅkajaṁ bhīma-nāmakam |
vibhuda-vanditaṁ vipra-vaṁśajaṁ bhajata sajjanā mārutātmajam || 7
||
|| phalaśrutiḥ ||
paṭhati yaḥ pumān pāpa-nāśakaṁ pavanajāṣṭakaṁ puṇya-vardhanam |
parama-saukhyadaṁ jñānamuttamaṁ bhuvi suvirmalaṁ yāti sampadam ||
8 ||
|| iti śrīpavanajāṣṭakaṁ sampūrṇam ||
50. Sri Subrahmanya Siddha Nama
Ashtottara Shata Namavali
By Sri Atmananda Yati of
Sringeri Sharada Peetham
The following is a rare Ashtottaram
(108 names) on Lord Subrahmanya by Sri Atmanandanatha Swamy who
belonged to the Sringeri Sharada Peetha lineage.
om
hrīṁ subrahmaṇyāya namaḥ | jñānaśaktaye | acintyāya |
daharālayāya
| cicchivāya | ciddhanāya | cidākāra-mahādvīpamadhya-
deśa-sadālayāya
| cidabdhi-mathanotpanna-citsāramaṇi-
maṇḍalāya
| cidānanda-mahāsindhu-madhya-ratnaśikhāmaṇaye
|
vijñāna-kośa-vilasad-ānandāmṛta-maṇḍalāya |
vācāmagocarānanta-śuddha-caitanya-vigrahāya
| mūlakandastha-
ciddeśa-mahātāṇḍava-paṇḍitāya
| ṣaṭkoṇa-mārgavilasat-
paramaṇḍala-maṇḍitāya
| dvādaśāra-mahāpadma-sthitacidvayoma-
bhāsurāya
| trikoṇākhya-mahāpīṭha-sthita-cidbindunāyakāya
|
bindu-maṇḍala-madhyastha-cidvilāsa-prakāśakāya |
ṣaṭkoṇa-mandirodbhāsi-madhya-staṁbha-śiromaṇaye
|
prathamākṣara-nirdiṣṭa-paramārthārtha-vigrahāya
| akārādikṣakārānta-
mātṛkākṣara-saṅgatāya
namaḥ || 20 ||
om
hrīṁ hakārākhya-vimarśātma-mahālakṣmyārthavigrahāya
namaḥ
| granthi-traya-mahābheda-caturāya |
sadgurave
| hṛdayāmbuja-madhyastha-viraja-vyoma-nāyakāya |
śāntādri-nilayāya
| akhaṇḍākāraka-jñāna-lakṣaṇāya | sajātīyavijātīya-
svagata-bheda-rahitāya
| brahmavidyā-svarūpahaimavatī-
tanūjāya
| cidagni-saṁbhūtāya | bhūmānandaparipūrṇācala-
virājitāya
| mahāvākyopadeṣṭre | śiva-gurave |
mūlādhāra-mukotpanna-brahma-randra-cidālayāya
|
madhyanāḍī-mahāmārga-sthita-maṇḍala-madhyagāya
| haṁsamārgaika-
nirata-jñāna-maṇḍala-cidrasāya
| sadoditamahāprajñākārāya
|
sahasrāra-kamalāntastha-bindu-kūṭamahāgurave
|
svātmanyāropita-samasta-jagadādhārāya |
sarvādhiṣṭhāna-cinmātra-sthāna-madhya-virājitāya
|
sarvopaniṣad-udghuṣṭa-mahākīrtidharāya
namaḥ || 40 ||
om hrīṁ svasāmrājya-sukhāsīna-svayaṁjyotiḥ-svarūpāya
namaḥ
| kārya-sahita-māyā-vidhvaṁsakāya | sarva-vedāntasiddhānta-
mahāsāmrājya-dīkṣitāya
| sālambana-nirālamba-vṛttimadhyastha-
rūpakāya
| mokṣalakṣmī-pradātre | śuddhacaitanya-
kāntāra-siddhāya
| bhānu-kūṭa-pratīkāśa-citparvataśikhāmaṇaye
|
bhāvā'bhāva-kalātīta-śūnya-grāma-maheśvarāya |
kalpita-pañcakṛtyādhipataye
| brahmavidyāmaya-grāmacidālaya-
mahāprabhave
| pratyag-bhūta-mahāmauna-gocarāya |
śuddha-cidrasāya
| hṛdaya-granthi-bheda-vidyā-viśāradāya |
kāmādyari-ṣaḍvarga-nāśakāya
| sarvajñatvādi-guṇamūrti-kṛta-
ṣaḍānanāya
| karma-brahma-svarūpa-veda-vilasita-caraṇāya |
atyanta-nirmalākāra-caitanya-giri-madhyakāya
| advaitaparamānanda-
cidvilāsa-mahānidhaye
| maṇḍala-trayabhāsakāya
|
aneka-koṭi-brahmāṇḍa-dhāriṇe namaḥ || 60 ||
om
hrīṁ sarvātmakāya namaḥ | tattvamasyādi-mahāvāklakṣyārtha-
svarūpāya
| avimukta-mahāpīṭha-sthita-cidrūpavigrahāya
|
amitānanda-bodhānta-nādānta-sthita-maṇḍalāya |
akhaṇḍa-śuddha-caitanya-svarūpāya
| lokā'loka-kalaikamatyaparamārtha-
svarūpāya
| ādi-madhyānta-rahita-brahmānandanidhaye
|
ādhāra-mārga-sīmānta-vāsine | nistaraṅgasukhārṇavāya
|
avāṅ-manasa-gocarāya | nitya-śuddha-buddhamukta-
satya-svarūpāya
| cidvīpa-maṅgala-jyotiḥ-svarūpāya |
ṣaṭcakra-nagara-vibhaveśvarāya
| sakala-lokaika-netre |
niṣprapañcāya
| nirādhārāya | sakalādhāra-svarūpāya | bhaktamānasa-
rañjakāya
| bāhyanuviddha-samādhi-niṣṭhātma-gocaravṛtti-
svarūpa-devasenā-sametāya
| āntarānuviddha-samādhiniṣṭhātma-
gocara-vṛtti-svarūpa-vallīpataye
namaḥ || 80 ||
om
hrīṁ anāhata-mahācakra-sthitāya namaḥ | avasthā-trayasākṣiṇe
|
sahasra-koṭi-tapana-saṅkāśāya | saṁsāra-māyāduḥkhaugha-
bheṣajāya
| śuddha-citta-svarūpamayūrādhiṣṭhānāya
|
carācara-sthūla-sūkṣma-kalpakāya |
brahmādi-kīṭa-paryanta-vyāpakāya | samasta-loka-gīrvāṇaśaraṇyāya
|
sanakādi-samāyukta-prajñāna-ghana-vigrahāya |
ananta-veda-vedānta-saṁvedyāya
| dharmārtha-kāma-kaivalyadāyakāya
|
sakala-veda-sāra-praṇava-lakṣyārtha-nijasvarūpāya |
aprākṛta-mahādivya-puruṣāya
| ajñāna-timira-dhvāntabhāskarāya
|
avyayānanda-vijñāna-sukhadāya | acintya-divyamahimā-
rañjitāya
| parānanda-svarūpārtha-bodhakāya |
ṣaḍamburuha-cakrānta-sphūrti-saudāmanī-prabhāya
|
ṣaḍvidhaikyānusandhāna-parahṛd-vyoma-saṁsthitāya
|
nistraiguṇya-mahāmārga-gāmine
namaḥ || 100 ||
om
hrīṁ nitya-pūrṇa-cidākāśa-sthita-cinmaṇḍalāya namaḥ |
kārya-kāraṇa-nirmuktāya
| nāda-bindu-kalātītāya | śivābdhimatanotpannānanda-
pīyūṣa-vigrahāya
| paripūrṇa-parānandaprajñāna-
ghana-lakṣaṇāya
| akhaṇḍaika-rasa-sphūrtipravāhāśrayāya
|
nāma-rūpa-vivarjitāya | śrīparabrahmaṇe namaḥ
|| 108 ||
|| iti śrīmatparamahaṁsa parivrārajakācāryavarya
śrīmadātmānandanātha yati praṇīta śrīsubrahmaṇya siddhanāmāṣṭottara-śata-nāmāvaliḥ
sampūrṇam ||
49. Sri Krishna Stotras – Brahma Vaivarta Puranam
The following is a collection of rare, short and sweet prayers on Lord Krishna by Lord Shiva, Lord Brahma, Lord Dharma and Goddess Sarasvati taken from Brahma Vaivarta Puranam,
Brahma Khandam, and Chapter 3.
Phalashruti for Stotra By Lord Shiva - One who recites the hymn by Lord
Shambhu attains Siddhi in all his deeds and
victory in every step. He also begets the increase in wealth, friendship and decrease in
enmity, sorrows and miseries.
Phalashruti for Stotra By Lord Brahma – One who recites the hymn by Lord
Brahma with devotion in the morning will
get all his sins and ill-fame destroyed and begets Bhakti on Lord Govinda and
fame.
Phalashruti for Stotra by Lord Dharma – One who recites the sacred 24 names of LordKrishna that came out from the
face of Lord Dharma in the mornings will live in comfort andbe victorious and he does
not develop taste in doing unrighteous deeds. He is bestowed withthe rare
capacity to chant the name of Lord
Hari at the time of his soul leaving
the body and reach the abode of and perform devotional services to Lord Hari.
Phalashruti For Stotra By Goddess Sarasvati – One who chants the hymn by Goddess
Vani attains erudition, intellect and
wealth.
Srī Sambhu-kṛta Srīkṛṣṇa stotram
Srīmahādeva uvāca
-
jaya-svarūpaṁ
jayadaṁ jayeśaṁ jaya-kāraṇam |
pravaraṁ
jayadānāṁ ca vande taṁ aparājitam || 1 ||
viśvaṁ
viśveśvareśaṁ ca viśveśaṁ viśva-kāraṇam |
viśvādhāraṁ
ca viśvasthaṁ viśva-kāraṇa-kāraṇam || 2 ||
viśva-rakṣā-kāraṇaṁ
ca viśvaghnaṁ viśvajaṁ param |
phala-bījaṁ
phalādhāraṁ phalaṁ ca tatphala-pradam || 3 ||
tejaḥ-svarūpaṁ
tejodaṁ sarva-tejasvināṁ-varam || 4 ||
Phalaśrutiḥ:
iti
śambhu-kṛtaṁ stotraṁ yo janaḥ saṁyataḥ paṭhet |
sarva
siddhir bhavet tasya vijayaṁ ca pade pade || 5 ||
santataṁ
vardhate mitraṁ dhanaṁ aiśvaryaṁ eva ca |
śatru-sainyaṁ-kṣayaṁ-yāti
duḥkhāni duritāni ca || 6 ||
Srī Brahma kṛta Srīkṛṣṇa stotram
Brahmovāca -
kṛṣṇaṁ
vande guṇātītaṁ govindaṁ ekamakṣaram |
avyaktaṁ
avyayaṁ vyaktaṁ gopa-veṣa-vidhāyinam || 1 ||
kiśoravayasaṁ
śāntaṁ gopīkāntaṁ manoharam |
navīna-nīrada-śyāmaṁ
koṭi-kandarpa-sundaram || 2 ||
vṛndāvana
vanābhyarṇe rāsa-maṇḍala-saṁsthitam |
rāseśvaraṁ
rāsavāsaṁ rāsollāsa-samutsukam || 3 ||
Phalaśrutiḥ
iti
brahma-kṛtaṁ stotraṁ prātarutthāya yaḥ paṭhet |
pāpāni-tasya-naśyanti
duḥsvapnaḥ-susvapno-bhavet || 4 ||
bhaktir
bhavati govinde śrī-putra-pautra-vardhanī |
akīrtiḥ-kṣayaṁ-āpnoti
satkīrtir vardhate ciram || 5 ||
Srīdharma kṛta Srīkṛṣṇa stotram
Śrīdharmovāca kṛṣṇaṁ:
viṣṇuṁ
vāsudevaṁ paramātmānaṁ īśvaram |
govindaṁ
paramānandaṁ ekamakṣaraṁ acyutam || 1 ||
gopeśvaraṁ
ca gopīśaṁ gopaṁ gorakṣakaṁ vibhum |
gavāmīśaṁ
ca goṣṭhasthaṁ go-vatsa-puccha-dhāriṇam || 2 ||
go-gopa-gopī-madhyasthaṁ
pradhānaṁ puruṣottamam |
vande
anavadyaṁ anaghaṁ śyāmaṁ śāntaṁ manoharam || 3 ||
Phalaśrutiḥ
caturviṁśati
nāmāni dharma vaktrodgatāni ca |
yaḥ
paṭhet prātarutthāya sa sukhī sarvato jayī || 4 ||
mṛtyu-kāle
harer nāma tasya sādhyaṁ bhaved dhruvam |
sa
yātyante hareḥ sthānaṁ hari-dāsyaṁ-bhaved-dhruvam || 5 ||
nityaṁ
dharmastaṁ ghaṭate nā'dharma-tad-ratir-bhavet |
caturvarga-phalaṁ
tasya śaśvat karagataṁ bhavet || 6 ||
taṁ
dṛṣṭvā sarva-pāpāni palāyante bhayena ca |
bhayāni
caiva duḥkhāni vainateyaṁ ivoragāḥ || 7 ||
Srīsarasvatī kṛta Srīkṛṣṇa stotram ||
Srī sarasvatyuvāca:
rāsa-maṇḍala-madhyasthaṁ
rāsollāsa-samutsukam |
ratna-siṁhāsanasthaṁ
ca ratna-bhūṣaṇa-bhūṣitam || 1 ||
rāseśavaraṁ
rāsakaraṁ varaṁ rāseśvaraṁ īśvaram |
rāsādhiṣṭātṛ
devaṁ ca vande rāsa-vinodinam || 2 ||
rāsāyāsa-pariśrāntaṁ
rāsa rāsa-vihāriṇam |
rāsotsukānāṁ
gopināṁ kāntaṁ śāntaṁ manoharam || 3 ||
Phalaśrutiḥ:
iti
vāṇī-kṛtaṁ stotraṁ prātarutthāya yaḥ paṭhet |
buddhimān
dhanavān so'pi vidyāvān putravān sadā || 4 ||
|| iti śrībrahmavaivarte mahāpurāṇe brahma-khaṇḍe
Srīkṛṣṇa-stotrāṇi sampūrṇam ||
aha Puranam
48. Sri Mahishasura Mardini Stuti – Sri Varaha
Puranam
The following is a rare hymn
on Goddess Mahisharamardini by Devas immediately
after the slaying of Mahishasura by Devi and
taken from Varaha Puranam, and Chapter 95.
TheDevas pray to and seek a boon from Devi that
one who recites this Stotra with devotion should escape from ferocious animals
like the tiger, from robbers, and displeasure of kings, get release from
fetters, get all the desires fulfilled and live happily. Goddess
Mahishasuramardini grants the boon as desired.
devā
ūcuḥ -
namo
devī mahābhāge gaṁbhīre bhīmadarśane |
jayasthe
sthiti-siddhānte trinetre viśvatomukhī || 1 ||
vidyāvidyai
jape jāpye mahiṣāsura-mardinī |
sarvage
sarva-deveśī viśvarūpiṇī vaiṣṇavī || 2 ||
vītaśoke
dhruve devī padma-patra-śubhekṣaṇe |
śuddha-sattva-vratsthe
ca caṇḍarūpe vibhāvarī || 3 ||
ṛddhi-siddhi-prade
devī vidye 'vidye 'mṛte śive |
śāṅkarī
vaiṣṇavī brāhmī sarva-deva-namaskṛte || 4 ||
ghaṇṭā-haste
triśūlāstre mahāmahiṣa-mardinī |
ugrarūpe
virūpākṣī mahāmāye 'mṛtasrave || 5 ||
sarva-sattva-hite
devī sarva-sattva-maye dhruve |
vidyā-purāṇa-śilpānāṁ-jananī
bhūta-dhāriṇī || 6 ||
sarva-veda-rahasyānāṁ
sarva-sattva-matāṁ śubhe |
tvameva
śaraṇaṁ devī vidye'vidye śriye 'mbike || 7 ||
virūpākṣī
tathā kṣāntiḥ kṣobhitāntarjale 'male |
namo'stu
te mahādevī namaste parameśvarī || 8 ||
śaraṇaṁ
tvāṁ prapadyante ye devī parameśvarī |
na
teṣāṁ jāyate kiñcid aśubhaṁ raṇa-śaṅkaṭe || 9 ||
|| phalaśrutiḥ ||
yaśca
vyāgra-bhaye ghore cora-rāja-bhaye tathā |
stavamena
sadā devī paṭhiṣyati yatātmavān || 10 ||
nigaḍastho'pi
yo devī tvāṁ smariṣyati mānavaḥ |
so'pi
bandhair vimuktastu sumukhaṁ vasate sukhī || 11 ||
devī
stotraṁ idaṁ ye hi paṭhiṣyanti tavā 'naghe |
sarva-kāma-śamāpannān
kuru devī parāparā || 12 ||
|| iti śrīvārāha-mahāpurāṇe triśakti-māhātmye mahiṣāsura-vadho-nāmādhyāye
śrīmahiṣāsuramardinīstutiḥ sampurnam ||
47. SRI BHAGAVAT STUTI—BRAHMA PURANAM
The following is a rare hymn on Lord Narayana by Akrura taken from Brahma Puranam and Chapter 192.
Akroora
Uvacha:
Tanmaatra
roopine achintya mahimne paramaatmane |
Vyaapine
naikarupaika svaroopaaya namo namah || 1 ||
Sabda-roopaaya
te achintya havirbhootaaya te namah |
Namo
vijnaana roopaaya paraaya prakriteh prabho || 2 ||
Bhootaatma
chendriyaatmaa cha prabhaanaatma tathaa bhavaan |
Aatmaa
cha paramaatmaa cha tvamekah panchadhaa stithih || 3 ||
Praseeda
sarve dharmaatmaa ksharaakshara mahesvara |
Brahma
Vishnu sivaadyaabhih kalpanaabhirudheeratih || 4 ||
Anaakhyeya
svaroopaatman anaakhyeya prayojana |
Anekhyabhidhaana
tvaam naato-aatmaa paramesvaram || 5 ||
Na
yatra naatha vidyante naama-jaatyaadi kalpanaah |
Tad
brahma paramam nityam avikaari bhavaan ajah || 6 ||
Na
kalpanaamrite athooya sarvsyaadhigamo yatih |
Tatah
krishna-achyuta-anata Vishnu-sanjyaatabhir eedhyase || 7 ||
Sarvantmamsa
tvam-aja vikalpanabhir |
Etair
devaastvam jagadakhilam visvam ||8 ||
Visvatam
vitata vikaara bheda heenah |
Sarvaasminna
hi bhavatosti kinchidanyat || 9 ||
Tvam
brahma-pasupatir aryamaa vidhaataa |
Tvam
dhaataaa tridaspatih sameerano-agnih |
Toyeso
dhanapatir antakastvameko|
Bhinnaatmaa
jagadapi paasi saktibhedaibhih || 9 ||
Visvam
bhavaan srijati hanta gabhasti roopo |
Visvam
cha te gunamayo ayam–aja prapanchih |
Roopam
param saditivaachakam aksharam |
Yajjnaanaatmane
sadasate pranatosmi tasmai || 10 ||
Om
namo Vaasudevaya namo Sankarshanaaya cha |
Prdyumnaaya
namastubhyam Aniruddhaaya te namah || 11
||
II Iti Brahmapurane Bhagavat stuti Sampoornam ||
46. SRI NARAYANA STUTI BY ADITI IN VAMANA PURANAM
The following is a rare hymn
on Lord Narayana by Aditi taken from Vamana Puranam, and Chapter 27 seeking a boon that Lord Narayana be born as a child to her.
aditiruvāca -
namaḥ-kṛtyārti-nāśāya namaḥ-puṣkara-māline |
namaḥ-parama-kalyāṇa kalyāṇāyādi-vedhase || 1 ||
namaḥ-paṅkaja-netrāya namaḥ-paṅkaja-nābhaye |
namaḥ-paṅkaja-saṁbhūti saṁbhavāyātma-yonaye || 2 ||
śriyaḥ-kāntāya dāntāya dānta-dṛśyāya cakriṇe |
namaḥ-padmāsi-hastāya namaḥ-kanaka-retase || 3 ||
tathā
'tma-jñāna-yajñāya yogi-cintyāya yogine |
nirguṇāya viśeṣāya haraye brahma-rūpiṇe || 4 ||
jagacca tiṣṭhate yatra jagato yo na dṛśyate |
namaḥ-sthūlā
'tisūkṣmāya tasmai devāya śārṅgiṇe || 5 ||
yaṁ na paśyanti paśyanto jagad apyakhilaṁ narāḥ |
apaśyadbhir jagadyaśca dṛśyate hṛdi-saṁsthitaḥ
|| 6 ||
bahir-jyotir-alakṣyo yo lakṣyate-jyotiṣaḥ-paraḥ
|
yasmin eva yataścaiva yasyaitad akhilaṁ jagat || 7 ||
tasmai samasta-jagatāṁ amarāya namo namaḥ |
ādyaḥ prajāpatiḥ so'pi pitṝṇāṁ-paramaṁ-patiḥ
|
patiḥ-surāṇāṁ
yastasmai namaḥ kṛṣṇāya vedhase || 8 ||
yaḥ pravṛttair nivṛttaiśca karmabhistu virajyate |
svargā'pavarga-phalado namastasmai gadābhṛte || 9 ||
yastu sañcintyamāno'pi sarvaṁ-pāpaṁ-vyapohati |
namastasmai viśuddhāya parasmai hari medhase || 10 ||
ye paśyantyakhilādhāraṁ īśānaṁ ajaṁ
avyayam |
na punarjanma maraṇaṁ
prāpnuvanti namāmi tam || 11 ||
yo yajño yajña-paramair ijyate yajña-saṁsthitaḥ
|
taṁ yajña-puruṣaṁ viṣṇuṁ namāmi prabhuṁ īśvaram || 12 ||
gīyate-sarva-vedeṣu vedavidbhir vidāṁ gatiḥ
|
yastasmai veda-vedyāya nityāya viṣṇave namaḥ
|| 13 ||
yato viśvaṁ
samudbhūtaṁ
yasmin pralayameṣyati |
viśvodbhava-pratiṣṭhāya namastasmai mahātmane || 14 ||
ābrahmastamba paryantaṁ vyāptaṁ
yena carācaram |
māyājāla-samunnaddhaṁ taṁ upendraṁ namāmyaham || 15 ||
yo'tra toya svarūpastho bibhartyakhilamīśvaraḥ |
viśvaṁ
viśvapatiṁ viṣṇuṁ
taṁ namāmi prajāpatim || 16 ||
mūrtaṁ
tamo 'suramayaṁ tadvidho vinihanti yaḥ |
rātrijaṁ
sūrya-rūpī ca taṁ upendraṁ namāmyaham || 17 ||
yasyākṣiṇī
candra-sūryau sarva-loka-śubhā'śubham |
paśyataḥ-karma-satataṁ taṁ upendraṁ namāmyaham || 18 ||
yasmin sarveśvare sarvaṁ satyaṁ etan mayoditam |
nānṛtaṁ
taṁ ajaṁ viṣṇuṁ namāmi prabhavāvyayam || 19 ||
yadyetat satya yuktaṁ me bhūyaścāto janārddana |
satyena tena sakalāḥ
pūryantāṁ me manorathāḥ || 20 ||
|| iti vāmana purāṇe aditi-kṛta śrībhagavatstutiḥ sampūrṇam ||
45. SARADESA GANAPATI TRISATI
The following is a rareS hymn on
Lord Sharadesha (Lord Vinayaka) as told by Lord Shiva taken from Vinayaka
Tantram. The brief Phalashruti declares that one who recites this hymn with
devotion gets all enjoyments and wealth of this world and education, intellect,
wisdom, fame and emancipation.
śrīdevyuvāca –
triśatīṁ śāradeśasya kṛpayā vada śaṅkara | śrīśiva uvāca -
sahasranāma mantravad ṛṣi dhyānādhikaṁ smṛtam || 1 ||
|| śrīśāradeśa triśatī ||
oṁkāra-vācya oṁkāra oṁkāra-mukharājitaḥ | oṁkāra-mātṛge oṁkāra-śūnya-pada-saṁsthitaḥ
|| 2 ||
oṁkāra-bindugo nityaṁ oṁkāra-nāda-kāraṇam | oṁkāra-mātrā-janakaḥ
oṁkāra-pūrṇa-vigrahaḥ || 3 ||
oṁkāra-cakra-madhyastha oṁkāra-śakti-nāyakaḥ | śrīṁkāraś
śrīdharaś śrīdaḥ śrīpatiś śrīniketanaḥ || 4
śrīnivāsaś śrīdharaś śrīmān śrīṁkāra-deva-pūjitaḥ | śrīṁkāra-deva-pūrvāṅgaḥ
śrīṁkāra-yugma-sevitaḥ || 5 ||
hrīṁkāra-lakṣya hrīṁkāra-śaktīśa hrīṁ-manu-priyaḥ | hrīṁkāra-māyā-janako
hrīṁkāra-śakti-pūjitaḥ || 6
hrīṁkāreśa-dakṣiṇāṅgo
hrīṁkāra-manu-toṣitaḥ | hrīṁkāra-japa-suprīto hrīṁkāra-śakti-lokagaḥ || 7 ||
hrīṁkāra-śakti-malajo hrīṁkāra-śakti-nandanaḥ | klīṁkāra-manu-saṁvedyaḥ
klīṁkāra-manu-toṣitaḥ || 8 ||
klīṁkāreśa-paścimāṅgaḥ klīṁkāra-deva-sevitaḥ | klīṁkāreṇa-viśva-moha-karaḥ
klīṁkāra-kāraṇam || 9
klīṁkāreṇa-vaśyadātā klīṁkāreśvara-pūjitaḥ | klīṁkāra-śakti-patidaḥ
klīṁkāra-śakti-harṣadaḥ || 10 ||
klīṁkāreṇa-viśva-sraṣṭā klīṁkāra-maya-viśvagaḥ | klīṁkāreṇa-viśva-vṛddhi-karaḥ
aiṁkāra-pīṭhagaḥ || 11 aiṁkāra-japa-suprīta
aiṁkāra-deva-vanditaḥ | aiṁkāreśvara-vāmāṅgaḥ aiṁkāra-śakti-nāyakaḥ || 12 ||
aiṁkāra-śakti-janaka aiṁkāreṇa-vibhūtidaḥ | aiṁkāra-maya-vedeḍya
aiṁkāra-śabda-kāraṇam || 13 ||
gaṁ-bījo gaṁ-bīja-deho gaṁ-bījātmā gaṁ-sthiti-pradaḥ | gaṁkāra-mantra-saṁvedyo
gaṁkāreṇa-gati-pradaḥ || 14 ||
gaṁkāreṇa-viśva-sraṣṭā gaṁkāreṇa-sumuktidaḥ | gaṁkāreṇa-kāma-dātā
gaṁkāreṇā'rtha-dāyakaḥ || 15
gaṁkāreṇa-brahma-bhūya-dāyako gaṇanāyakaḥ | gaṇeśvaro gaṇakrīḍo
gaṇanātho gaṇādhipaḥ || 16 ||
gaṇamūrtir gaṇapatir gaṇatrātā gaṇañjayaḥ | gaṇajyeṣṭho gaṇaśreṣṭho
gaṇagoptā gaṇaprathaḥ || 17 ||
naradeho nāgamukho nārāyaṇa-samarcitaḥ | nārāyaṇa-śrī-pūrvāṅgo
nāda-madhye-pratiṣṭhitaḥ || 18 ||
nandyo nandī-priyo nāda-janako naṭanapriyaḥ |
nagarāja-sutā-sūnur naṭarāja-supūjitaḥ || 19 ||
paramātmā paraṁdhāma paśu-pāśa-vimocakaḥ | paraṁjyotiḥ
parākāśaḥ purāṇa-puruṣottamaḥ || 20 ||
puruṣaḥ praṇavākāraḥ puruṣātīta-vigrahaḥ |
padmanābha-sutā-nāthaḥ padmanābha-samarcitaḥ || 21
tattvānāṁ-paramaṁ-tattvaṁ tattvaṁ-pada-nirūpitaḥ |
tattvātītas tattvamayas tattvāṣṭaka-susaṁsthitaḥ || 22 ||
tattvamasyākṛti-dharas tattvamasyārtha-bodhakaḥ |
tārakāntara-saṁsthānas tārakas tārakānanaḥ || 23
tārakāsura-saṁhartā tārakāntaka-pūrvajaḥ | yajño yajñapatir
yajña-phalado yajña-rakṣakaḥ || 24 ||
yajña-mūrtir yajña-bhoktā yajñeśāna-varapradaḥ | yajña-kartā
yajña-dhartā yajña-hartā yamīśvaraḥ
-25
vināyako vighnarājo vaināyaka-pravālakaḥ | vighna-hartā
vighna-kartā viśvādhāro virāṭpatiḥ || 26 ||
vāgīśvarī-patir vāṇī-nāyako vāmanārcitaḥ | rakṣākaro rākṣasaghno
rameśo rāvaṇārcitaḥ || 27 || r
ramā-priyo rameśāna-pūjito rādhikārcitaḥ | ramā-rameśa-pūrvāṅgo
rākā-candra-sama-prabhaḥ || 28 ||
ratna-garbho ratnadātā rakto rājya-sukha-pradaḥ | viśvanātho
virāṇṇātho viśvo viṣṇu-prapūjitaḥ || 29 |
viśvātīto viśvamayo
vītihotra-samarcitaḥ | viśvaṁbharo viśvapātā viśvadhartā vimānagaḥ || 30 ||
rāmārcitāṅghri-yugalo raghunātha-varapradaḥ | rāma-priyo
rāma-nātho rāma-vaṁśa-prapālakaḥ || 31
rāmeśvara-kṣetra-vāsī rāma-setu-phala-pradaḥ | rāma-bhakti-susantuṣṭaḥ
rāmābhīṣṭa-phala-pradaḥ--32
rāma-vighna-praśamano rāmāya-siddhi-dāyakaḥ | dakṣa-yajña-pramathano
daitya-vāraṇa dhāraṇaḥ--33
dvaimāturo dvivadano
dvandvātīto dvayātigaḥ | dvipāsyo devadeveśo devendra-paripūjitaḥ || 34 ||
daharākāśa-madhyastho deva-dānava-mohanaḥ | vāmārāmo
vedavedyo vaidyanātho vareṇyajaḥ || 35
vāsudeva-samārādhyo vāsudeveṣṭa-dāyakaḥ | vibhāvasu-maṇḍalastho
vibhāvasu-vara-pradaḥ || 36 ||
vasudhāreśa-varado varo vasumatīśvaraḥ | dayāvān
divya-vibhavo daṇḍa-bhṛd daṇḍa-nāyakaḥ || 37 ||
dāḍimī-kusuma-prakhyo dāḍimī-phala-bhakṣakaḥ | ditijārir
divo dāsa-varado divya-lokagaḥ || 38 ||
daśa-bāhur dīna-dainya-mocako dīna-nāyakaḥ | pramāṇa-pratyayātītaḥ
parameśaḥ purāṇa-kṛt || 39 ||
padmapatiḥ padmahastaḥ pannagāśana-vāhanaḥ | pannageśaḥ
pannagajaḥ pannagābharaṇojvalaḥ--40
pārvatī-tanayaḥ pārvatī-nātha-prapūjitaḥ | jñānaṁ jñānātmako
jñeyo jñānado jñāna-vigrahaḥ || 41 ||
jñānāmbā-tanayo jñāna-śaktīśo jñāna-śāstra-kṛt | jñāna-kartā
jñāna-bhartā jñānī jñāna-surakṣakaḥ || 42
dharmo dharma-prado dharma-rājo dharma-prapūjitaḥ |
dharma-vāho dharma-bāhur dharmoṣṭho dharma-pālakaḥ || 43 ||
dharma-kartā dharma-dhartā dharma-bhartā dhana-pradaḥ |
yaśaskaro yoga-gamyo yoga-mārga-prakāśakaḥ || 44 ||
yogado yoginī-nātho yoga-śānti-pradāyakaḥ | yoga-kartā
yoga-dhartā yoga-bhūmi-prapālakaḥ || 45 ||
yoga-vighna-praśamano yoga-siddhi-pradāyakaḥ | medhā-prado
māyikeśo medheśo mukti-dāyakaḥ -46
māyī mādhava-saṁpūjyo mādhavo mādhavātmajaḥ |
mandākinī-tīra-vāsī maṇikarṇigaṇeśvaraḥ || 47 ||
dhanado dhānyado dhīro dhairyado dharaṇīdharaḥ |
dharmaputra-dharma-tuṣṭo dharmaputrepsita-pradaḥ || 48 ||
dharmaputra-dharma-dātā dharmaputrārtha-dāyakaḥ |
dharmavyādha-jñāna-dātā dharmavyādhepsita-pradaḥ || 49 ||
datta-priyo dānaparo
dattātreyeṣṭa-dāyakaḥ | dattātreya-yoga-dātā dattātreya-hṛdi-sthitaḥ || 50 ||
dākṣāyaṇī-suto dakṣa-varado dakṣa-muktidaḥ | dakṣarāja-roga-haro
dakṣarājepsita-pradaḥ || 51 ||
haṁso hasti piśācīśo hādi-vidyā-sutoṣitaḥ | harir hara-suto
hṛṣṭo harṣado havya-kavya-bhuk || 52 ||
hutapriyo harīśāno harīśa-vidhi-sevitaḥ | svassvānandas
svasaṁvedyo svānandeśas svayaṁprabhuḥ -53
svayaṁjyotiḥ svarāṭ-pūjyas svasvānanda-pradāyakaḥ |
svātmārāma-varas svarga svānandeśas svadhā-priyaḥ || 54 ||
svasaṁvedya yogagamyas svasamvedyatva-dāyakaḥ | haryaṅgavīna-hṛdayo
himācala-nivāsa-kṛt
|| 55 ||
|| phalaśrutiḥ ||
aimavatīśa-tanayo hemāṅgada-vibhūṣaṇaḥ
śāradeśa-mantra-bhūtaṁ triśatīṁ yaḥ paṭhen naraḥ || 56 ||
iha bhuktvā'khilān-bhogān śāradeśa-prasādataḥ |
vidyāṁ buddhiṁ dhiyaṁ kīrtiṁ labdhvā mokṣaṁ-avāpnuyāt || 57
||
|| iti vaināyaka-tantre śāradeśa triśatī stotraṁ sampūrṇam ||
44. Sri Ekarna
Ganesha Trishati – Sri Vinayaka Tantram
The following is a very rare Trishati (300
names) on Lord Ekarna Ganesha (LordVinayaka)
taken from Vinayaka Tantram. The brief Phalashruti mentions
that one whorecites this hymn on Lord
Ganapati with
due devotion thrice on Chaturthi (4th Lunar day) orTuesday will
get all rightful wishes fulfilled – e.g. spouse, progeny, wealth, knowledge and liberation.
śrīdevyuvāca -
ekārṇasya
triṁśatīṁ brūhi gaṇeśasya
maheśvara
||
śrīśiva uvāca -
|| viniyogaḥ ||
hariḥ om |
asya śrīekārṇagaṇeśa triśatī stotra
mahāmantrasya
|
śrīgaṇako ṛṣiḥ | anuṣṭup
chandaḥ |
brahmaṇaspatir
devatā | gaṁ bījaṁ |
śryoṁ
śaktiḥ
| śrīekārṇa-gaṇeśa prasāda
siddhyarthe jape viniyogaḥ
||
|| dhyānam ||
dhyāyen
nityaṁ gaṇeśaṁ paramaguṇayutaṁ dhyāna-saṁsthaṁ trinetram
|
ekaṁ devaṁ tvanekaṁ paramasukhayutaṁ devadevaṁ prasannam
|
śuṇḍā daṇḍa
pracaṇḍa
galitamadajalollola mattāli jālam |
śrīmantaṁ vighnarājaṁ sakala-sukhakaraṁ śrīgaṇeśaṁ namāmi ||
|| pañcapūjā ||
om laṁ pṛthivyātmane
gandhaṁ samarpayāmi |
om haṁ
ākāśātmane
puṣpaiḥ pūjayāmi |
om yaṁ vāyvātmane
dhūpaṁ
āghrāpayāmi |
om raṁ vahnyātmane
dīpaṁ darśayāmi |
om vaṁ
amṛtātmane
amṛtaṁ mahāneivedyaṁ nivedayāmi |
om saṁ sarvātmane
sarvopacāra pūjāṁ samarpayāmi ||
|| ekarṇagaṇeśa triśatī ||
gaṁbīja-mantra-nilayo
gaṁbījo gaṁsvarūpavān || 1
||
gaṁkāra-bīja-saṁvedyo
gaṁkāro gaṁ-japa-priyaḥ || 2
||
gaṁkārākhya-paraṁbrahma
gaṁkāra-śakti-nāyakaḥ |
gaṁkāra-japa-santuṣṭo gaṁkāra-dhvani-rūpakaḥ || 3
||
gaṁkāra-varṇa-madhyastho
gaṁkāra-vṛtti-rūpavān |
gaṁkāra-pattanādhīśo gaṁvedyo
gaṁpradāyakaḥ || 4
||
gaṁjāpaka-dharma-dātā gaṁjāpī-kāma-dāyakaḥ |
gaṁjāpīnāṁ-artha-dātā gaṁjāpī-bhāgya-varddhanaḥ || 5
||
gaṁjāpaka-sarva-vidyā-dāyako
gaṁ-sthiti-pradaḥ |
gaṁjāpaka-vibhavado
gaṁjāpaka-jaya-pradaḥ || 6
||
gaṁjapena-santuṣṭya
bhukti-mukti-pradāyakaḥ |
gaṁjāpaka-vaśya-dātā gaṁjāpī-garbha-doṣahā || 7
||
gaṁjāpaka-buddhi-dātā gaṁjāpī-kīrti-dāyakaḥ |
gaṁjāpaka-śoka-hārī gaṁjāpaka-sukha-pradaḥ || 8
||
gaṁjāpaka-duḥkha-hartā gamānanda-pradāyakaḥ |
gaṁnāma-japa-suprīto gaṁjāpī-jana-sevitaḥ || 9
||
gaṁkāra-deho
gaṁkāra-mastako
gaṁpadārthakaḥ |
gaṁkāra-śabda-santuṣṭo
gandha-lubhyan-madhuvrataḥ
|| 10 ||
gaṁyogaika-susaṁlabhyo
gaṁbrahma-tattva-bodhakaḥ |
gaṁbhīro
gandha-mātaṅgo
gandhāṣṭaka-virājitaḥ || 11
||
gandhānulipta-sarvāṅgo
gandha-puṇḍra-virājitaḥ |
garga-gīta-prasannātmā garga-bhīti-haraḥ sadā || 12
||
gargāri-bhañjako
nityaṁ garga-siddhi-pradāyakaḥ |
gajavācyo
gajalakṣyo
gajarāṭ ca gajānanaḥ || 13
||
gajākṛtir
gajādhyakṣo
gajaprāṇo gajājayaḥ |
gajeśvaro
gajeśāno
gajamatto gajaprabhuḥ
|| 14 ||
gajasevyo gajavandyo
gajedaścāpi
gajaprabhuḥ |
gajānando
gajamayo gaja-gañjaka-bhañjakaḥ
|| 15 ||
gajātmā gajamantrātmā gajajñāna-pradāyakaḥ |
gajākāra-prāṇa-nātho
gajānanda-pradāyakaḥ || 16
||
gajako gajayūthastho
gajasāyujya-kārakaḥ |
gajadanto gajasetuḥ gajadaitya-vināśakaḥ || 17
||
gajakuṁbho
gajaketuḥ gajamāyo
gajadhvaniḥ |
gajamukhyo gajavaro
gajapuṣṭi-pradāyakaḥ || 18
||
gajamayo gajotpattiḥ gajāmayaharaḥ sadā |
gajahetur gajatrātā gajaśrīḥ gajagarjitaḥ || 19
||
gajādhāro
gajakula-pravaro himajādhipaḥ |
gajāsyaśca gajādhīśo gajāsura-jayoddhuraḥ || 20
||
gajabrahmā gajapatiḥ gajajyotir
gajaśravāḥ |
guṇeśvaro
guṇātīto guṇamāyāmayo
guṇī || 21
||
guṇapriyo
guṇāṁbhodhiḥ guṇa-traya-vibhāga-kṛt |
guṇapūrṇo guṇamayo
guṇākṛtidharaḥ sadā || 22
||
guṇabhag
guṇamālī ca guṇeśo guṇadūragaḥ |
guṇajyeṣṭho'tha
guṇabhūḥ guṇahīna-parāṅmukhaḥ || 23
||
guṇapravaṇa-santuṣṭo guṇaśreṣṭho guṇaikabhūḥ |
guṇapraviṣṭo guṇarāṭ guṇīkṛta-carācaraḥ || 24
||
guṇamukhyo
guṇaśraṣṭhā guṇakṛd guṇamaṇḍitaḥ |
guṇasṛṣṭi
jagatsaṅgho guṇabhṛd guṇapāradṛk ||
25 ||
guṇā'guṇavapur
guṇo guṇeśāno guṇaprabhuḥ |
guṇipraṇata-pādābjo guṇānandita-mānasaḥ || 26
||
guṇajño
guṇa-saṁpanno
guṇā'guṇa-viveka-kṛt |
guṇasañcāra-caturo
guṇapravaṇa-varddhanaḥ || 27
||
guṇalayo
guṇādhīśo guṇa-duḥkha-sukhodayaḥ |
guṇahārī guṇakalo
guṇatattva-vivecakaḥ || 28
||
guṇotkaṭo guṇasthāyī guṇadāyī guṇaprabhuḥ |
guṇagoptā guṇaprāṇo guṇadhātā guṇālayaḥ || 29
||
guṇavat-pravaṇa-svānto guṇavad-gaurava-pradaḥ |
guṇavat-poṣaṇakaro
guṇavacchatru-sūdanaḥ || 30
||
gurupriyo guruguṇo gurumāyo
gurustutaḥ |
guruvakṣā gurubhujo
gurukīrtiḥ gurupriyaḥ || 31
||
guruvidyo guruprāṇo
guruyoga-prakāśakaḥ |
gurudaitya-prāṇa-haro
gurubāhu-balocchrayaḥ || 32
||
gurulakṣaṇa-saṁpanno
gurumānya-pradāyakaḥ |
gurudaitya-gaḻacchettā gurudhārmika-ketanaḥ || 33
||
gurujaṅgho
guruskandho guruśuṇḍo
gurupradaḥ |
gurupālo
gurugaḻo
gurupraṇaya-lālasaḥ || 34
||
guruśāstra-vicārajño
gurudharma-dhurandharaḥ
|
gurusaṁsāra-sukhado
gurumantra-phala-pradaḥ
|| 35 ||
gurutantro guruprajño
gurudṛg
guruvikramaḥ |
granthageyo granthapūjyo
grantha-granthana-lālasaḥ || 36
||
granthaketuḥ granthahetuḥ granthā'nugraha-dāyakaḥ |
granthāntarātmā granthārtha-paṇḍito
grantha-sauhṛdaḥ || 37
||
granthapāraṅgamo
grantha-guṇavid
granthavigrahaḥ |
granthaketur
granthasetuḥ grantha-sandeha-bhañjakaḥ || 38
||
grantha-pārāyaṇaparo
grantha-sandarbha-śodhakaḥ |
gītakīrtir gītaguṇo gītā-tattvārtha-kovidaḥ || 39
||
gītā-saṁśaya-saṁchettā gītā-saṅgīta-śāsanaḥ |
gatāhaṅkāra-sañcāro gatāgata-nivārakaḥ || 40
||
gatāsuhṛd gatājñāno gata-duṣṭa-viceṣṭitaḥ |
gataduḥkho
gatatrāso
gatasaṁsāra-bandhanaḥ || 41
||
gatagalpanirgatabhavo
gatatattvārtha-saṁśayaḥ |
gayānātho
gayāvāso gayāsura-varapradaḥ || 42
||
gayā-tīrtha-phalādhyakṣo gayāvāsī-namaskṛtaḥ |
gayāmayo
gayākṣetro
gayā-yātrā-phalapradaḥ || 43
||
gayāvāsī-stuta-guṇo gayā-kṣetra-nivāsa-kṛt |
gāyaka-praṇayī gātā gāyakeṣṭa-phalapradaḥ || 44
||
gāyako gāyakeśāno gāyakā'bhaya-dāyakaḥ |
gāyaka-pravaṇa-svānto gāyakotkaṭa-vighnahā || 45
||
gandhānulipta-sarvāṅgo
gandharva-samarakṣamaḥ |
gacchadhātā gacchabhartā gacchapriya-kṛtodyamaḥ || 46
||
gīrvāṇa-gīta-carito
gṛtsamā'bhīṣṭadāyakaḥ |
gīrvāṇa-sevita-pado
gīrvāṇa-phala-dāyakaḥ || 47
||
gīrvāṇa-gaṇa-saṁpattiḥ gīrvāṇa-gaṇa-pālakaḥ |
grahatrātā grahāsādhyo
graheśāno
graheśvaraḥ || 48
||
gadādharārcitapado
gadā-yuddha-viśāradaḥ |
guhāgrajo
guhāśāyī guhaprītikaraḥ sadā || 49
||
girivraja-vana-sthāyī girirāja-jayapradaḥ |
girirāja-sutā-sūnuḥ girirāja-prapālakaḥ || 50
||
garga-gīta-prasannātmā gargānandakaraḥ sadā |
garga-varga-paritrātā garga-siddhi-pradāyakaḥ || 51
||
gaṇaka-pravaṇa-svānto gaṇaka-praṇayotsukaḥ |
gaḻa-lagna-mahānādo
gadya-padya-vivecakaḥ
|| 52 ||
gaḻa-kuṣṭha-vyadhā-hartā gaḻatkuṣṭhi-sukhapradaḥ |
garbha-santoṣa-janako
garbhāmaya-nivārakaḥ || 53
||
guru-santāpa-śamano
guru-rājya-sukhapradaḥ |
|| phalaśrutiḥ ||
itthaṁ devī gajāsyasya
nāmnāṁ triśatamīritam
|| 54 ||
gakārādijagī vandyaṁ gopanīyaṁ prayatnataḥ |
nāstikāya na
vaktavyaṁ śaṭhāya
guruvidviṣe ||
55 ||
vaktavyaṁ bhakti-yuktāya śiṣyāya guṇaśāline |
caturthyāṁ bhaumavāre vā yaḥ paṭhed
bhakti-bhāvataḥ || 56
||
yaṁ yaṁ kāmaṁ samuddiśya
trisandhyaṁ vā sadā paṭhet |
taṁ taṁ kāmaṁ avāpnoti
satyaṁ etan
na saṁśayaḥ || 57
||
naro vā puruṣo vāpi sāyaṁ prātar
dine dine |
paṭhanti
niyamenaiva dīkṣitā gāṇapottamāḥ || 58
||
tebhyo dadāti
vighneśaḥ puruṣārtha
catuṣṭayam |
kanyārthī labhate
rūpa guṇa yuktāṁ tu
kanyakām ||
59 ||
putrārthī labhate
putrān guṇino
bhaktimattarān |
vittārthī labhate
rāja-rājendra
sadṛśaṁ dhanam
|| 60 ||
vidyārthī labhate
vidyāścaturdaśamitāvarāḥ |
niṣkāmastu
japen nityaṁ yadi
bhaktyā dṛḍhavrataḥ || 61
||
sa tu svānanda
bhavanaṁ kaivalyaṁ vā samāpnuyāt ||
62 ||
|| Iti Sri Ekarna ganesha trishati Sampurnam ||
43. Sri Krishna Stuti – Akrura – Padma
Puranam
Akrūra
uvāca -
kālātmane namastubhyaṁ anādinidhanāya ca |
avyaktāya namastubhyaṁ avikārāya te namaḥ || 1 ||
bhūta-bhartre namastubhyaṁ bhūta-vyāghra namo namaḥ |
namaste sarva-bhūtānāṁ-niyantre paramātmane || 2 ||
vikārāyā 'vikārāya pratyakṣa-puruṣāya ca |
guṇa-bhartre namastubhyaṁ niyamāya namo namaḥ || 3 ||
deśa-kālādi-nirbheda rahitāya paramātmane |
anantāya namastubhyaṁ acyutāya namo namaḥ || 4 ||
govindāya namastubhyaṁ trayīnāthāya śārṅgiṇe |
nārāyaṇāya viśvāya vāsudevāya te namaḥ || 5 ||
viṣṇave puru-rūpāya śāśvatāya namo namaḥ |
padmanetrāya nityāya śaṅkha-cakra-dharāya ca || 6 ||
uadyat-koṭi-ravi-prakhya bhūṣaṇāñcita varcase |
haraye sarva-lokānāṁ-īśvarāya namo namaḥ || 7 ||
savitre sarva-jagatāṁ-bījāya paramātmane |
saṅkarṣaṇāya kṛṣṇāya pradyumnāya namo namaḥ || 8 ||
aniruddhāya dhātre ca vidhātre viśva-yonaye |
sahasra-mūrttaye tubhyaṁ bahu-mūrdhāṅghri-bāhave || 9 ||
sahasra-nāmne nityāya puruṣāya namo namaḥ |
namaste nāga-paryaṅka-śāyine saumya-rūpiṇe || 10 ||
keśavāya namastubhyaṁ pīta-vastra-dharāya ca |
lakṣmī ghana-kucāśleṣa vimardojjvala varcase |
śrīdharāya namastubhyaṁ śrīśāyā 'nanta-rūpīṇe || 11 ||
Phalasruti
īśvara uvāca -
snāna-kāle paṭhed yastu devaṁ dhyāyan sanātanam |
imaṁ stavaṁ naro bhaktyā mahadbhir mucyate hyadhaiḥ || 12 ||
sarva-tīrtha-phalaṁ-prāpya viṣṇu-sāyujyaṁ-āpnuyāt |
evamantarjale devaṁ stutvā bhāgavatottamaḥ || 13 ||
arcayāmāsa sa jalaiḥ kusumaiśca sugandhibhiḥ |
kṛtakṛtyas tadākruro nirgatya yamunā jalāt || 14 ||
sametya rāmakṛṣṇau tu praṇanāma śubhānvitaḥ |
taṁ dṛṣṭvā prāha govindo vinītaṁ vismitaṁ hariḥ || 15 ||
|| iti pādme-mahāpurāṇe
pañcapañcāśat-sāhasryāṁ-saṁhitāyāṁ uttara-khaṇḍe umā-maheśvara-saṁvāde śrīkṛṣṇa-carite
kaṁsa-vadho-nāmādhyāye akrūra-kṛta rīkṛṣṇa-stutiḥ sampūrṇam ||
42. Sri Saraswati Stuti – Skanda Puranam
The following is a rare hymn
on Goddess Saraswati by Sage Suta taken
from Sri Skanda Purana, Nagara Khanda and Chapter 46 titled Sarasvati Tirtha Mahatmyam. Goddess
Saraswati mentions
that one who takes holy dip in Saraswati
River (in Hatakeshvara Kshetram) and prays to Goddess
Saraswati on the
8th or 14th lunar days (Ashtami or Chaturdashi) get all wishes fulfilled by
Her grace.
sūta uvāca -
||
dhyānam ||
cakāra bhāratīṁ devīṁ
svayameva caturbhujām || 1 ||
dadhatīṁ dakṣiṇe haste
kamalaṁ sumanoharam |
akṣamālāṁ tathā 'nyasmiñ
jita-tāraka-varcasam || 2 ||
kamaṇḍaluṁ tathā 'nyasmin
divya-vāri-prapūritam |
pustakaṁ ca tathā vāme
sarva-vidyā-samudbhavam || 3 ||
|| stotram ||
sadasad devī yatkiñcid
bandha mokṣātmakaṁ padam |
tatsarvaṁ guptayā vyāptaṁ
tvayā kāṣṭhaṁ yathā 'gninā || 4 ||
sarvasya-siddhi-rūpeṇa tvaṁ-janasya-hṛdi-sthitā
|
vācā-rūpeṇa-jihvāyāṁ
jyotī-rūpeṇa-cakṣuṣī || 5 ||
bhakti-grāhyāsi deveśī
tvamekā bhuvana-traye |
śaraṇāgata dīnārta paritrāṇa
parāyaṇe || 6 ||
tvaṁ-kīrtis tvaṁ-dhṛtir medhā-tvaṁ
bhaktis-tvaṁ prabhā-smṛtā |
tvaṁ-nidrā tvaṁ-kṣudhā
kīrtiḥ sarva-bhūta-nivāsinī || 7 ||
tuṣṭiḥ puṣṭir vapuḥ prītiḥ
svadhā svāhā vibhāvarī |
ratiḥ prītiḥ kṣitir gaṅgā
satyaṁ dharmo manasvinī || 8 ||
lajjā śāntiḥ smṛtir dakṣā
kṣamā gaurī ca rohiṇī |
sinīvālī kuhū rākā
devamātā ditis tathā || 9 ||
brahmāṇī vinatā lakṣmīḥ
kadrūr dākṣāyaṇī śivā |
gāyatrī cā'tha sāvitrī kṛṣir
vṛṣṭiḥ śrutiḥ kalā || 10 ||
balānāḍī tuṣṭi kāṣṭhā
rasanā ca sarasvatī |
yatkiñcit triṣu lokeṣu
bahutvādyatra kīrtitam || 11 ||
iṅgitaṁ neṅgitaṁ tacca
tadrūpaṁ te sureśvarī |
gandharvāḥ kinnarā devāḥ
siddha-vidyādharoragāḥ || 12 ||
yakṣa guhyaka bhūtāśca
daityā ye ca vināyakāḥ |
tvat-prasādena te sarvaṁ
saṁsiddhiṁ paramāṁ gatāḥ || 13 ||
tathā'nye'pi bahutvādye na
mayā parikīrtitāḥ |
ārādhitāstu kṛcchreṇa
pūjitāśca suvistaraiḥ || 14 ||
harantu devatāḥ pāpaṁ anye
tvaṁ kīrtitā 'pi ca || 15 ||
sarasvatyuvāca -
yo māṁ atra sthitāṁ nityaṁ
snātvā 'tra salile śubhe |
aṣṭamyāṁ ca caturdaśyāṁ
pūjayiṣyati mānavaḥ |
tasyā'haṁ vāñchitān kāmān saṁpradāsyāmi pārthiva || 16
||
||
iti śrīskānde mahāpurāṇe nāgara-khaṇḍe hāṭakeśvara kṣetramāhātmye
sarasvatī-tīrtha-māhātmya-varṇanaṁ-nāmā'dhyāye sarasavati stuti sampurnam ||
41. Sri Rudra Stuti – Devas – Sri Varaha Puranam
The following is a rare hymn on Lord
Rudra by Lord Brahma and Devas when they beseech Lord Shiva for a commander for their
army at the behest of Lord Brihaspati to protect themselves from the torment of demons. Pleased with
this prayer, Lord Shiva originated Lord Skanda and made him the commander of the divine army.
Devā ūcuḥ -
namāma sarve śaraṇārthino
vayaṁ maheśvaran tryambaka bhūta-bhāvanam |
umāpate viśvapate
marutpate jagatpate śaṅkara pāhi naḥ svayam || 1 ||
jaṭākalāpā'gra śaśāṅka
dīdhiti prakāśitā'śeṣa jagattrayā 'mala |
triśūlapāṇe puruṣottamā
'cyuta prapāhi no daitya-bhayād-upasthitāt || 2 ||
tvaṁ ādidevaḥ puruṣottamo
harir bhavo maheśas tripurāntako vibhuḥ |
bhagākṣahā daitya-ripuḥ
purātano vṛṣadhvajaḥ pāhi surottamottama || 3 ||
girīśajā-nātha
giripriyāpriya prabhuḥ samastā-'mara-loka-pūjitaḥ |
gaṇeśa bhūteśa śivākṣayāya
prapāhi no daityavarāntakā 'cyuta || 4 ||
pṛthvyādi-tattveṣu-bhavān-pratiṣṭhito
dhvani-svarūpo-gagane-viśeṣataḥ |
līno dvidhā-tejasi sa
tridhā-jale catuḥ-kṣitau pañca-guṇa-pradhānaḥ || 5 ||
agni-svarūpo'si-tarau
tathophale satya-svarūpo'si tathā 'nileṣvapi |
taila-svarūpo'si bhagavan
maheśvaraḥ prapāhi no daitya-gaṇārdditān hara ||6 ||
nā'sīd yadā kāṇḍamidan
trilocana prabhākarendrendu vināpi vā kutaḥ |
tadā bhavān eva viruddha-locana
pramāṇa-bādhādi-vivarjitaḥ sthitaḥ || 7 ||
kapāla-mālin śaśi-khaṇḍa-śekhara
śmaśāna-vāsin smita-bhasma-guṇḍitaḥ |
phaṇīndra-saṁvīta-tano
'ntakāya prapāhi no dakṣadhiyā sureśvara || 8 ||
bhavān-pumān śaktiriyaṁ-gireḥ-sutā
sarvāṅga-rūpā bhagavaṁs tathā tvayi |
triśūla-rūpeṇa-jagad-bhayaṅkare
sthitaṁ-trinetreṣu-makhā'gnas-trayaḥ || 9 ||
jaṭā-svarūpeṇa-samasta-sāgarāḥ
kulācalāḥ sindhuvahāśca sarvaśaḥ |
śarīrajaṁ jñānaṁ
idantvavasthitantadeva paśyanti kudṛṣṭayo janāḥ || 10 ||
nārāyaṇas-tvaṁ-jagatāṁ-samudbhavas
bhavān-eva-caturmukho-mahān |
sattvā'gni-bhedena-tathā'gni-bhedato
yugādi-bhedena ca saṁsthitas tridhā || 11 ||
bhavantaṁ ete suranāyakāḥ
prabho bhavārthino 'nyasya vadanti toṣayan |
yatas tato no
bhava-bhūti-bhūṣaṇa prapāhi viśveśvara rudra te namaḥ || 12 ||
|| iti śrīvārāhe
mahāpurāṇe sarvadevaiḥ-kṛtaṁ śrīrudra stutiḥ sampūrṇam ||
No comments:
Post a Comment